Leģendārā Murjāņu kamaniņu trase

Meklē piedzīvojumus un vietu, kur pavadīt laiku ar draugiem? Lasi Dārtas pieredzes stāstu par leģendārās Murjāņu kamaniņu trases apmeklējumu!

Vasara ir laiks, lai kopā ar draugiem ļautos jauniem piedzīvojumiem, dotos braucienos un iepazītu kaut ko jaunu. Izcila vieta, kur noķert piedzīvojumus un sataisīt patiesi interesantas Instagram bildes, pavisam noteikti ir Murjāņu kamaniņu trase!

Ļauj atgriezties pagātnē

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka mani neinteresē visiem zināmie un daudzreiz redzētie apskates objekti, kas visbiežāk atrodas pilsētu centros. Neuzrunā skulptūras, strūklakas un citi šāda veida objekti. Interesantāk liekas doties uz nomaļākām vietām, apskatīt to, kas daudziem jau sen aizmirsies. Viena no tādām vietām ir Murjāņu kamaniņu trase, kas lēnām izzūd, bet ļauj atgriezties pagātnē.

Koka kamaniņu trase atrodas pie Lojas upes Murjāņos, un līdz tai ir viegli nokļūt. Tā atrodas netālu no Murjāņu Sporta ģimnāzijas Gaujas Nacionālajā parkā. Visai lielu gabalu ir jābrauc pa šauru meža ceļu, uz kura diez vai būtu vieta divām mašīnām. Labi, ka neviens nebrauca pretī, jo negribējās pārbaudīt, vai uz šī šaurā ceļa ir iespējams pabraukt kādam garām. Nobraucot no neliela kalniņa lejā, esam nonākuši savā galamērķī.

Ar kājām nekur nav jādodas, trase atrodas turpat pie ceļa.

Lai gan teritorija ir privātīpašums, trasi var apskatīt ikviens. Zeme, uz kuras atrodas trase, pieder Haraldam Buņķim, kas atzīst, ka no trases atbrīvoties netaisās un uzskata trasi par pieminekli, kam varētu būt muzejiska vērtība.

Tā vietā, lai zemes īpašnieks šo trasi nojauktu, viņš rīkojas tieši pretēji un regulāri rīko talkas, lai sakoptu trases teritoriju un uzturētu to labā stāvoklī.

Tāpēc ikvienu trases apmeklētāju es vēlētos aicināt neko nepostīt, kā arī nepiegružot teritoriju!

Izveidota 77 dienās

Trases teritoriju no ceļa šķir Lojas upe. Nākas pāriet pāri tiltiņam, lai nonāktu privātīpašumā. Nonākot teritorijā, esam trases lejasdaļā. Tālāk trase vijas uz augšu pa kalnu un pazūd koku biezoknī. 

Kamaniņu trase celta 1978. gadā no maziem koka dēlīšiem, un tas bija roku darbs. Trase tapusi, pateicoties latviešu kamaniņu braucējam un trenerim Rolandam Upatniekam, kas 1977. gada 1. septembrī Murjāņu Sporta skolā atvēra kamaniņu nodaļu. Gadu vēlāk pēc Murjāņu Sporta skolas kamaniņu nodaļas atvēršanas Rolands Upatnieks vadīja darbu pie kamaniņu trases izveides, lai sportistiem būtu vieta, kur trenēties un varētu sekmīgi īstenot treniņu procesu, uzlabojot ikviena sportista prasmes.

Izrādās, ka trase izveidota 77 dienās un tās tapšanā iesaistījušies gan karavīri, gan bērni. Trase izskatās tiešām iespaidīgi, lai gan tai ir dažādi defekti un bojājumi. Vietām trase ir apaugusi ar zaļām sūnām, skatu sapludinot ar mežu.  

Aktīvākie izmēģina trenežierus

Turpat esošā ēka ir pamesta, toties var redzēt dažādas sadzīviskas lietas. Trases teritorijā atrodas arī pussagruvusi būda, kas noteikti kādreiz kalpojusi kā palīgtelpa. Tajā atrodas dažādas kamaniņu detaļas un paliekas, kā arī sporta inventārs. Padomju laika krēsli, ko var ieraudzīt šajā palīgtelpā, liek prātam paviesoties astoņdesmitajos gados. Teritorijā ir saglabājušies arī citi objekti, piemēram, vingrošanas stieņi un kāds trenažieris, kur sportisti ir pavadījuši laiku, gatavojoties saviem startiem trasē. Trenežieri joprojām darbojas lieliski, aktīvākie trases apmeklētāji var tos izmēģināt!

Laika zoba skartais trases sākums

Lejasdaļā mēs pārvietojamies pa pašu trasi, tā liekas visai droša. Vietām var redzēt, ka trasi kāds mēģina uzturēt un ir ielikti jauni dēlīši, kas aizpilda tās caurumus. Trasē pat atrodas spuldzītes, ko nav skāruši vandaļi. Toties, meklējot trases sākumu un dodoties pa kalnu augšup, pazūd pamats un jāiet pa iemītu taciņu.

Kāpt augšā nākas pa visai stāvu kalnu. Nonākot augšā, var apskatīt trases sākumu, kas, manuprāt, ir visbēdīgākajā stāvoklī. Trases gals ir satrunējis, kas nav liels pārsteigums, ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā simt gadu tā netiek izmantota. Visu nav iespējams pasargāt un “iekonservēt” laikā.

Noskaties drona lidojumu pa trasi!

Izmantota tikai deviņus gadus

Attīstoties sportam un modernizējoties gan pašām kamanām, gan trasēm, Murjāņu koka trase vairs netiek izmantota. 1986. gadā tika uzbūvēta bobsleja un kamaniņu trase Siguldā, un 1887. gadā Murjāņu kamaniņu trasē notika pēdējās sacensības. Līdz ar to sanāk, ka Murjāņu kamaniņu trase tika izmantota tikai deviņus gadus.

Pateicoties tam, ka trase atrodas nomaļā vietā, šeit nav vērojami vandaļu postījumi. Manīju tikai atstātu grafiti uz ēkas, kas mazliet bojā vēsturisko skatu. Internetā daži ceļotāji apraksta, ka trases teritoriju ir iemīlējušas čūskas. Man paveicās, un nevienu čūsku tuvumā nemanīju. Iespējams, stāsti par čūsku mitekļiem palīdz trasi pasargāt no nevēlamiem apmeklētājiem, kas varētu šo vietu izpostīt.

Noskaties arī atmiņu stāstus par kamaniņu sporta sākumu “Cīrulīšos” un Murjāņos!

FOTO: GETTYIMAGES, Personīgais arhīvs

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt