Don’t judge me: pusaudžu pašnāvības

Temats, kurš joprojām ir aktuāls, temats, par kuru ir jārunā, – pusaudžu pašnāvības.

Par to runā, to risina, bet tas tāpat notiek. Latvijā pusaudži vecumā no 11 līdz 20 gadiem aizvien izdara pašnāvības. Eiropā esam pirmajā vietā ar augstāko skaitu pusaudžu pašnāvību. Kam ir jānotiek, lai izbeigtu savu dzīvi? Kā virzīt izvēli dzīvot?

“Es neredzu jēgu dzīvei. Es gribu nomirt. Es gribu, lai viss šis beidzas. Es gribu vienkārši pazust no šīs pasaules.”

Tas ir glābšanas sauciens palīdzības saņemšanai. Šeit vēl ir iespēja.

Vecumposms, kurā pusaudzis aug, ir neatsverami viens no svarīgākajiem dzīves periodiem, kad stabilizējas pamatvērtības, raksturs, attieksme un emocionālā izturība gan vienkāršās, gan sarežģītākās dzīves situācijās. Ģimene, draugi, skolas biedri un visi no tā izrietošie pienākumi un atbildība ir nenoliedzami liels pārbaudījums un izaicinājums katram jaunajam cilvēkam. Cik stipri mēs kļūstam vai tieši pretēji – cik vāji? Kā nepazaudēt skaidru galvu un neuztvert dzīvi tik saasināti?

Galvenos iemeslus un izpratni par pašnāvību raksturo Pusaudžu resursu centra klīniskais psihologs Jānis Lapa:

“Pusaudzis piedzīvo depresiju, jūtas atsvešināti no apkārtējiem cilvēkiem. Daudzi cieš no mobinga, kas ir ārkārtīgi izplatīts tieši pusaudžu vidū. Rezultātā pašnāvība tiek uzlūkota nevis kā problēma, bet gan kā risinājums. Cilvēks nevar tikt galā ar to, kas notiek. Tā nav vēlme nomirt. Tas ir bezspēks un informācijas trūkums.”

Nekad nav viens iemesls – tas ir vairāku faktoru kopums, kas atkārtojas noteiktā periodā. Svarīgi uzsvērt, ka šie cilvēki, kuri veic pašnāvību, parasti ir zem augsta spiediena vai stresa stāvoklī. Par pamatu var būt arī jau esoša emocionāla nosliece būt vairāk reaktīvam un neirotiskam ar tendenci pārdzīvojumus izjust spilgtāk nekā citi. Liela ietekme ir ģimenei. Vai savstarpējās attiecības ir pietiekami siltas un gādīgas citam pret citu, sevišķi ar māti un tēvu?

Ilgstošs mobings, nomāktība, bezcerīgums un nespēja tikt galā ar ikdienas lietām kļūst par pamatu iespējamai depresijai un pašnāvībai. Kam par to stāstīt? Kurš mani sapratīs un nenosodīs? Šādas domas pavada cietušos pusaudžus, kuri izvēlas klusēt.

“Patiesībā bieži vien pietiek pat tikai ar vienu cilvēku, kuram uzticēties un ar ko aprunāties, lai dzīvība tiktu glābta. Šāda saruna var ievērojami attālināt lēmumu no pašnāvības. Šīs ir šķietami vienkāršas lietas, taču ne visi to saņem – vienu sarunu ar sev tuvu cilvēku, kas var būt izšķirošs faktors dzīvībai. Šādam cilvēkam ir skaidri jāzina, ka kāds ir blakus un kāds nāks palīgā,” uzsver Jānis Lapa.

Parasti ir pietiekami ilgs periods no pārdzīvojumu sākuma līdz rīcībai – pašnāvībai. Pašnāvība nenotiek uzreiz. Pirms tam tiek patstāvīgi nodarīts sev pāri gan fiziskā, gan emocionālā veidā. Izplatītākie tiešie kaitējumi būtu graizīšanās, sevis sišana vai pat dedzināšana.

Pastāv arī netieši pāridarījumi, piemēram, pārmērīga nodarbošanās ar seksu un masturbēšana, kā arī pārdozēta un regulāra alkohola vai narkotiku lietošana. Turklāt biežāk vienatnē. Bieži tiek veikti arī pašnāvības mēģinājumi pēc intensīva paškaitējuma. Galējā variantā tiek rakstīta arī pašnāvības vēstule. Diemžēl bieži to neuztver kā acīmredzamu draudu.

Ko darīt? Kā palīdzēt?

Vai tas ir kļuvis jau par trendu? Pozitīvi, ka arvien biežāk saslimušie ar depresiju paši par to atklāti runā savos sociālajos tīklos.

Tomēr… Esam vērīgi sev apkārt notiekošajam un pievēršam uzmanību saucieniem pēc palīdzības. Neuztveram nopietnu situāciju vieglprātīgi. Neignorējam to, kas notiek apkārt, sevišķi savu draugu un paziņu lokā.

Ja aizvien sajūtas ir kā cietušajam un ilgstoši virs galvas ir skumju un bēdu mākonis, tad vispirms atceramies būt pateicīgi par to, ka esam dzīvi, saprotam, ka reizēm ir pilnīgi normāli justies izmisušam, trauksmainam vai bezgala nomāktam. Tā mēs jūtamies visi.

Meklējam sociālu atbalstu. To var meklēt tuvinieku vidū vai aktivitātēs – sports, mūzika, māksla vai citi hobiji. Ja grūtības rodas nemazinās, tad meklējam atbalstu pie speciālistiem un risinām problēmu terapijas laikā.

Šādu profesionālu atbalstu nodrošina Pusaudžu resursu centrs Rīgā un Liepājā, vairāk informācijas: www.pusaudzim.lv

FOTO: GETTYIMAGES

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt