“Pakārt nedrīkst atbrīvot”, pieturzīmju vēsture

Kā tad īsti ir – “Pakārt, nedrīkst apžēlot!” vai tomēr “Pakārt nedrīkst, apžēlot!”? Lasi vairāk – kā, kad un kāpēc radušās pieturzīmes.

Gramatikas noteikumi, kur liekams komats, semikols vai domuzīme, ikdienā var nešķist tik svarīgi. Tomēr bez pieturzīmēm teikumi var iegūt pavisam citu nozīmi.

Viegli pārprotamie teksti

Pieturzīmes netika izdomātas līdz ar burtu un rakstības rašanos. Sākotnēji daudzi teksti tika veidoti, neizmantojot ne lielos sākuma burtus, ne punktus teikumu beigās.

Vecākais rakstītais teksts, kur izmantotas pieturzīmes, ir akmens plāksne no 9. gs. p.m.ē., kas atrasta mūsdienu Jordānijas teritorijā. Tekstā vārdi cits no cita bija atdalīti ar punktiem, bet atkāpes ar vertikālām līnijām.

Ķīnā pirmās pieturzīmes tekstos izmantotas 400 gadu pirms mūsu ēras. Noteiktas zīmes norādīja teikuma beigas un jaunas atkāpes sākumu.

Pieturzīmes veidojās laika gaitā, lai padarītu tekstu saprotamāku un nevarētu pārprast rakstītā teksta nozīmi. Pieturzīmju izmantošana vai neizmantošana maina intonāciju un pat teksta nozīmi visās valodās. Ir atšķirība, vai angliski rakstām “Let’s eat, Grandpa” (Ēdīsim, vectēv) vai “Let’s eat Grandpa” (Ēdīsim vectēvu).

Iztrūkstošs komats var izmaksāt pat miljonus. Pirms 20 gadiem līgumā nepareizi ielikts komats aviācijas tehnoloģiju uzņēmumam “Lockheed” atnesa 65 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tas viss nejaušas komata kļūdas dēļ formulā, kas noteica, cik izmaksās viņu sniegtie pakalpojumi.

Bez atstarpēm, sākumburtiem vai punktiem

Senie grieķi augstā cieņā turēja runas prasmes un savā starpā daudz debatēja. Rakstītie teksti bija galvenokārt paredzēti, lai tos deklamētu skaļi. Lai saprastu, kā atdalīt burtus un kur sākas jauna doma, runātājam teksts pirms tam bija vairākkārt jāizlasa. Iedomājies tekstu, kur nav ne atstarpju starp vārdiem, ne lielo sākuma burtu. Pirmajā teksta lasīšanas reizē neviens nemaz necerēja uzreiz to pilnībā saprast.

Pieturzīmju neesamība ļāva tekstu brīvāk interpretēt, lasītājs pats varēja mainīt intonāciju un likt pauzes, kur vēlējās. 4. gs. pirms mūsu ēras sengrieķu dramaturgs Aristofans sāka izmantot punktus, lai tekstā parādītu vietas, kur nepieciešamas pauzes. Viņš to darīja, lai aktieri, spēlējot viņa lugas, zinātu, kad ieturēt pauzi. Dramaturgs izmantoja trīs dažāda augstuma punktus – pa vidu (·) tekstam, augšā un lejā (.). Atkarībā no tā, kāds punkts tika izmantots, mainījās pauzes ilgums.

Senās Romas laikā bija mēģinājums ieviest vārdu atdalīšanu, starp·tiem·ieliekot·punktus, tomēr šī ideja neguva īpašu atsaucību un romiešiturpinājarakstītvisusvārduskopā. Tiesa, dažreiz katrs teikums tika rakstīts jaunā rindā.

Pieturzīmes vienkāršo tekstu lasīšanu

Viduslaikos Eiropā vairums tekstu bija reliģiska satura. Ar laiku tekstu pārrakstītāji sāka ieviest pieturzīmes, lai religšikie teksti, īpaši bībele, netiktu nepareizi interpretēti. 7. gs. kāds arhibīskaps Spānijā sāka izmantot grieķu punktu sistēmu, punktiem piešķirot nedaudz citu nozīmi – zemākais punkts bija jāuztver kā komats, bet augstākais apzīmēja teikuma beigas.

Drīz pēc tam tika ieviestas atstarpes starp vārdiem, jo mūkiem apnika mēģināt atšķetināt sarežģītos, nebeidzamos latīņu burtu savirknējumus. 8. gs. beigās radās vēl kāds jauninājums – mazie alfabēta burti.

Jautājuma zīme varētu būt radusies no latīņu vārda “quaestio” (‘jautājums’), ko rakstot saīsināja uz “qo”. Šis apzīmējums tekstā norādīja, ka konkrētais teikums ir jautājums. Ar laiku burtus sāka rakstīt vienu virs otra, un laika gaitā “q” kļuva par jautājuma zīmes loku, bet “o” par punktu.

Izsaukuma zīme radās vēlāk – tikai 15. gs. 400 gadus vēlāk tā bija kļuvusi neticami populāra un šo zīmi visi lietoja pa labi un pa kreisi. Skolās bērniem pat tika mācīts, ka labais tonis ir izsaukuma zīmi neizmantot vispār vai izmantot ārkārtīgi reti.

Pieturzīmes, kādas tās pazīstam mūsdienās, savas aprises ieguva līdz ar Gūtenberga iespiedpreses rašanos 15. gs. vidū. Līdz tam ar roku rakstītās zīmes varēja atšķirties, bet iespiedprese tās padarīja vienādas.

Interobangs, emocijikonas un citas mūsdienu zīmes

Mūsdienās dažādās valodās tiek izmantotas atšķirīgas pieturzīmes. Piemēram, spāņu valodā jautājuma un izsaukuma zīmes tiek liktas gan teikumu sākumā, gan beigās. Tiesa, sākumā tās ir apgrieztas ar kājām gaisā, piemēram, jautājums “Kā tevi sauc?” spāniski būtu “¿Cómo te llamas?”, bet “Sveiks!” raksta “¡Hola!” Šādas zīmes tiek izmantotas jau no 18. gs.

Angļu valodā plaši tiek izmantots apostrofs. To lieto, lai norādītu piederību un saīsinātu noteiktas gramatikas formas. Līdz mūsdienām nav radītas daudzas jaunas pieturzīmes, bet ir mainījies to lietošanas veids, radot jaunas zīmju kombinācijas. Pagājušā gadsimta 60. gados reklāmas nozarē strādājošais Martins Spekters radīja jaunu pieturzīmi interobangu.

Interobangs ir jautājuma un izsaukuma zīmes apvienojums “‽”. Viņš uzskatīja, ka tikai šāda jauna pieturzīme spēs parādīt viņa tekstos ietverto ironiju un retoriku.

Līdz ar emocijikonu ienākšanu tekstos pieturzīmes izmantojam jaunā veidā. Kola un iekavu apvienojumu izmantojam, lai parādītu pozitīvas 🙂 vai negatīvas 🙁 emocijas. Tāpat daudzām citām pieturzīmju un burtu kombinācijām, piemēram,  :/ ;( ^_^ :D, ir parādījusies jauna nozīme. Savukārt @ simbols mūsdienās tiek saistīts ar e-pastiem, bet # ar sociālo tīklu tēmturiem.

FOTO: GETTYIMAGES

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt