Gulbja zvaigznājs

Turpini iepazīt zvaigžņu pasauli, uzzinot vairāk par Gulbja zvaigznāju!

Augusts ir mēnesis, kad debesis naktīs kļūst arvien tumšākas. Tad virs galvas plešas Piena Ceļš un skaidrās naktīs var paveikties ieraudzīt ne vienu vien meteoru. Tieši tad, kad mēs izejam ārā cerībā notvert kādu “krītošo zvaigzni”, lai izteiktu vēlēšanos, ir vērts palūkoties uz Piena Ceļu, lai augstu virs galvas ieraudzītu “lielu, baltu putnu ar īsu asti, garu garu kaklu un plaši izplestiem spārniem”.

Tas ir Gulbis. Šis ir viens no lielākajiem zvaigznājiem, kā arī viens no senākajiem. Gulbis tiek dēvēts arī par Ziemeļu Krustu un ir vasaras zvaigznājs.

Kad to meklēt?

Visvieglāk Gulbja zvaigznāju ir atrast vasaras izskaņā un rudens iesākumā, kad Piena Ceļš meklējams tieši virs galvas. Tobrīd spožākā redzamā zvaigzne ir Vega, kas atrodas gandrīz vai zenītā. Vega ir Liras zvaigznāja spožākā zvaigzne. Ja esat to atraduši, tad izstiepiet roku un nomēriet divas dūres pa kreisi Piena Ceļa virzienā.

Atradīsiet nākamo spožo zvaigzni – Denebu, kas arābu valodā nozīmē “Astes zvaigzne”. Tā rāda, kur meklējama Gulbja aste. Denebs ir pārmilzis – milzīga, masīva, karsta un ļoti spoža zvaigzne, kuru no Saules sistēmas šķir vairāk nekā 2000 gaismas gadu. Interesanti, ka pēc aptuveni 8000 gadiem debesu ziemeļpols atradīsies 7 grādu attālumā no Deneba. Tad cilvēki varēs izmantot šo spožo zvaigzni, lai sameklētu ziemeļu debespusi, līdzīgi kā tagad izmantojam Polārzvaigzni.

Gulbja “galva” jeb zvaigzne Albireo atrodas uz Piena Ceļa Vegas virzienā. Albireo ir dubultzvaigzne – divu, iespējams, savstarpēji saistītu zvaigžņu pāris. Protams, ar neapbruņotu aci mēs redzam tikai vienu zvaigzni. Lai tās sadalītos divās zvaigznēs, būs nepieciešams teleskops. Viena no pāra zvaigznēm ir zilgana, bet otra – oranžīgi dzeltena. Albireo ir otra spožākā Gulbja zvaigznāja zvaigzne.

Ja ir izdevies atrast Denebu un Albireo, tad var teikt, ka esat atraduši Gulbja ķermeni. Tuvāk Denebam atrodas trešā spožākā zvaigznāja zvaigzne – dzeltenais pārmilzis Sadrs. No tā uz abām pusēm plešas Gulbja spārni.

Ekrānuzņēmums no programmas Stellarium

Meklēšanas misija Kepler

Gulbja zvaigznāja teritorijā atrastas aptuveni 100 zvaigznes, ap kurām riņķo planētas. Visticamāk, ka ne mazāk planētu sistēmu atrodas citos zvaigznājos. Gulbja zvaigznājs tika īpaši rūpīgi pētīts NASA planētu meklēšanas misijas Kepler ietvaros. Vairākus gadus pēc kārtas Zemes orbītā riņķojošais teleskops vērās Gulbja zvaigznāja virzienā un vēroja, kā mainās spožums vairāk nekā 100 000 zvaigžņu.

Katru reizi, kad planēta šķērso zvaigznes disku, tā kļūst nedaudz, nedaudz tumšāka. Ja šīs izmaiņas ir periodiskas un nav saistāmas ar citiem iemesliem, var uzskatīt, ka izdevies atklāt planētu. Dažos gadījumos, ņemot talkā citas metodes, iespējams noskaidrot, vai tā ir Zemes tipa planēta vai Saules sistēmas milzim Jupiteram līdzīgs objekts.

Viena no Zemes tipa planētām riņķo ap zvaigzni Kepler-452, kas ir Saulei līdzīga zvaigzne aptuveni 1400 gaismas gadu attālumā no Zemes. Planēta, kas nodēvēta par Kepler-452b, ir aptuveni piecreiz masīvāka nekā Zeme. Nav zināms, vai uz tās ir atmosfēra un kāda tā ir. Aprēķini liecina, ka planēta atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, kas nozīmē, ka uz tās virsmas varētu pastāvēt ūdens šķidrā veidā. Vai tas tur ir? Tas nav zināms.

Lai arī visbiežāk sistēmā atrodas atklāt tikai vienu planētu, Gulbja zvaigznājā meklējama viena no bagātīgākajām planētu sistēmām – Kepler 11, kur ap Saulei līdzīgu zvaigzni līdz šim ir izdevies konstatēt sešas planētas, kuras visas ir lielākas nekā Zeme.

Tuvākais masas melnais caurums

Reti, bet reizēm izdodas atrast planētas arī vairāku zvaigžņu sistēmās. Piemēram, Jupiteram līdzīga planēta riņķo ap vienu no trijām 16 Cygni zvaigznēm. Lai arī ir maz ticams, ka šajā sistēmā dzīvībai labvēlīgā zonā varētu eksistēt Zemei līdzīga planēta, varam pasapņot, cik interesanti varētu būt vērot debesīs uzaustam trīs “saules”.

Gulbja zvaigznājā meklējams arī viens no Zemei tuvākajiem zvaigžņu masas melnajiem caurumiem – Cygnus X-1. Šis objekts, kas, visticamāk, ir veidojies pārnovas sprādziena rezultātā, atrodas aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Kā zinātniekiem izdevās atrast šo melno caurumu, ja mēs zinām, ka melnos caurumus nav iespējams ieraudzīt teleskopā?

Cygnus X-1 nodeva tā apetīte. Ap šo masīvo objektu riņķo normāla zvaigzne. Melnā cauruma spēcīgā gravitācija lēnā strūkliņā pievelk šīs zvaigznes ārējos atmosfēras slāņus. Gāze milzīgā ātrumā virpuļo ap melno caurumu. Tā ir blīva un vairākus miljonus grādu karsta. Šo gāzes sakopojumu var viegli pamanīt rentgenstaru teleskopā.

Zvaigžņu kopas un miglāji

Tā kā Gulbja zvaigznājs atrodas tieši uz Piena Ceļa, tā robežās atrodami daudzi kosmosa dzīļu objekti – miglāji un zvaigžņu kopas.

Daudzas no zvaigžņu kopām ir grūti pamanīt uz neskaitāmo Piena Ceļa zvaigžņu fona. Viena no labāk saskatāmajām ir M39 jeb NGC 7092. Šīs kopas aplūkošanai ieteicams izmantot binokli.

Viens no interesantākajiem miglājiem Gulbja zvaigznājā ir NGC 6826, kas plašāk pazīstams kā “Izzūdošais” miglājs. NGC 6826 atrodas aptuveni 3200 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tas veidojies Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves noslēgumā, atmosfēras ārējiem slāņiem aizplūstot kosmosā. Blāva, visai kompakta mākonīša centrā teleskopā redzama spoža zvaigzne – kādreizējās zvaigznes kodols jeb baltais punduris. Atliek tikai mazliet ilgāk palūkoties uz miglāju, kad acs nofokusējas uz spožo punktu un blāvais mākonītis, kas to ieskauj, pazūd. Tad jāpaskatās sāņus un atkal uz miglāju. Jūs atkal redzat dūmaku. Pēc brīža acs atkal būs pievērsusies spožajam punktam. Tieši tādēļ šo miglāju dēvē par “izzūdošo”.

Protams, Habla teleskopa fotografētajā attēlā paveras pavisam cita aina.

Pārējos Gulbja zvaigznāja teritorijā esošo miglājus daudz labāk izdosies saskatīt fotogrāfijās nevis teleskopā. Tie ir salīdzinoši blāvi, lai arī izmēros lieli.

Piemēram, Ziemeļamerikas miglājs jeb NGC 7000, kas tumšās un skaidrās bezmēness naktīs binoklī redzams kā nedaudz spožāks pleķis Piena Ceļā, aizņem apgabalu, kas ir četrreiz lielāks nekā pilns Mēness. Lai ieraudzītu miglāja formu, kas atgādina Ziemeļamerikas kontinentu, tas jāfotografē, izmantojot ilgu ekspozīciju.

Lasi un iepazīsti kosmosu arī citos Tver.lv rakstos – Sudrabainie mākoņi, Lauvas zvaigznājs un Viena diena astronauta dzīvē! 💛

FOTO: Ekrānšāviņš no Stellarium, (NASA, ESA, Martin Kornmesser (ESA/Hubble)), iau.org, Anthony Ayiomamitis, ESA/Hubble , Constellation Guide, NASA/Tim Pyle

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt