Dzīve pirms sociālajiem medijiem

Cik daudzus sociālos tīklus tu lieto šobrīd, un cik laika gaitā esi nomainījis? Vai spēj iedomāties dzīvi pirms sociālajiem medijiem? Izrādās, tā nemaz nebija tik atšķirīga.

Interneta ienestās pārmaiņas

Sociālie mediji strauji mainās, jo attīstās tehnoloģijas (piemēram, pirmais iPhone iznāca tikai 2007. gadā) un mainās veids, kā savā starpā apmaināmies ar informāciju.

Facebook ir jau 16 gadus sens, bet laika gaitā ir pamatīgi mainījies, Snapchat pastāv 8 gadus, bet TikTok tikai 3.

Sociālos tīklus šobrīd aktīvi izmanto 3,8 miljardi iedzīvotāju visā pasaulē. Vispopulārākais no sociālajiem medijiem ir Facebook, to ik mēnesi aktīvi izmanto 2,45 miljardi iedzīvotāju. Otrajā vietā ir Youtube ar 2 miljardiem lietotāju mēnesī. Tam seko trīs tērzēšanas platformas – Whatsapp, Facebook Messenger un WeChat (izmanto Ķīnā), kā arī Instragram un TikTok.

Arī pirms sociālo mediju parādīšanās cilvēki savā starpā komunicēja dažādās grupās, tikai interneta vietā viņi izmantoja citus rīkus.

Lasi vairāk info par sociālo mediju popularitāti un lietošanas paradumiem (angļu val.) šeit.

Pirms tērzēšanas platformām – vēstules un telegrammas

Mūsdienās ziņas draugiem Whatsapp, Messenger vai vienkārši īsziņā sūtām vairākas reizes dienā. Senāk nosūtīt rakstītu ziņu aizņēma krietni vairāk laika. Sākotnēji cilvēki sarakstījās, sūtot vēstules pa pastu. Pasaulē ilgākie vēstuļu draugi viens otram regulāri sūtījuši ar roku rakstītas vēstules pat 80 gadu garumā! Diemžēl vēstuļu piegāde varēja aizkavēties, un nereti līdz adresātam tās nemaz nenonāca.

Lielbritānijā kāda vēstule pastā bija nozudusi, un tā tika piegādāta 89 gadus pēc izsūtīšanas.

Komunikācija kļuva daudz ātrāka līdz ar telegrāfa ieviešanu. 1844. gadā tika nosūtīta pirmā telegrāfa ziņa, izmantojot Morzes kodu. Ar telegrāfu varēja sūtīt īsas ziņas. Ziņa bija jānodiktē telegrāfa operatoram, kurš to izsūtīja koda veidā. Otrā galā kods tika atšifrēts un telegramma piegādāta adresātam.

Jautājumu un atbilžu klades – sociālo mediju profili papīra formātā

Atmiņu klades agrāk bija īpaši populāras skolas vecuma bērniem, lai uzzinātu vairāk par saviem klasesbiedriem un draugiem, uzdotu viņiem dažādus jautājumus. Atmiņu kladēs parasti jautāja mīļāko krāsu, mūzikas grupu un filmu, brāļu un māsu vārdus, bija jāuzskaita visi draugi un nereti pat jāuzraksta savas simpātijas vārds un daudz kas cits.

Tāpat, aizpildot kladi, bieži bija jāparakstās, kaut kas jāuzzīmē, jāielīmē sava fotogrāfija vai jāuzraksta novēlējums.

Tomēr pie savām atbildēm bija īpaši jāpiedomā, jo atbildes varēja izlasīt ne tikai klades īpašnieks, bet jebkurš, pie kā klade nonāca.

Līdzīgu informāciju mūsdienās varam atrast savu draugu sociālo tīklu profilos. Tāpat arī tavu rakstīto novēlējumu uz drauga Facebook “sienas” varēs izlasīt teju visi.

Skolas gada grāmatas

Ārzemēs populāras ir skolas gada grāmatas, ko izdod katra mācību gada beigās.

Pirmā gada grāmata tika izdota 1806. gadā Jeila Universtiātē.

Mūsdienās tajās ir apskatāma katra skolēna fotogrāfija, kā arī aprakstīti spilgtākie tā gada notikumi, skolēnu sasniegumi dažādās sacensībās, fotogrāfijas no dažādiem skolas pasākumiem.

Grāmatas beigās ir vairākas brīvas lapas, kur klasesbiedri un draugi var parakstīties, uzrakstīt novēlējumu vai kādu kopīgu atmiņu par aizvadīto gadu. Tāpat skolēni, kuri konkrētajā gadā skolu absolvē, zem sava foto var uzrakstīt arī kādu citātu vai teicienu, kas raksturo viņus. Skolas gada grāmatas tiek izdotas arī mūsdienās.

Noskaties video ar smieklīgākajiem gada grāmatu citātiem:

Iepazīšanās ar sludinājumu palīdzību

Mūsdienās daudzi cilvēki iepazīstas internetā, izmantojot dažādas iepazīšanās aplikācijas, populārākās no tām ir Tinder un Bumble, ko izmanto aptuveni 50 miljoni cilvēku. Pirms iepazīšanās portāliem un aplikācijām iepazīšanās notika citos veidos, viens no tiem – ievietojot iepazīšanās sludinājumus laikrakstos. Sludinājumā pāris teikumos vajadzēja ne vien sevi pareklamēt, bet arī uzrakstīt, ar kādiem cilvēkiem labprāt iepazītos.

Piemēram, kāds 20. gs. 1. pusē Latvijā publicēts sludinājums skan šādi:

“Trīs jautri studenti ar nodrošinātu stāvokli, kopvecums 67 gadi, vēlas nopietnā precību nolūkā iepazīties ar īstām 20. gs. sievietēm. Vēstules bez ģīmetnēm netiks ievērotas.”

Rakstot sludinājumus, arī šai laikā cilvēkiem bija laba humora izjūta:

“Visnesmukākā un nabadzīgākā meiča Jelgavā un apkārtnē vēlas domas izmainīt ar bezaizspriedumainiem kungiem.”

Sludinājumos netika norādīti vārdi vai adreses, bet gan konkrētas pasta nodaļas pastkastītes numurs, uz kuru sūtīt vēstules.

Vientuļajām sirdīm palīdz iepazīšanās aģentūras

Ja otro pusīti neizdevās atrast paša spēkiem, tad varēja nolīgt profesionāļu palīdzību. Pirmās iepazīšanās aģentūras pasaulē parādījās jau 18. gs. beigās. Cilvēkiem, kas vēlējās atrast otro pusīti, aģentūrai bija jāsamaksā noteikta naudas summa, jāiesniedz īss apraksts par sevi, jānorāda sabiedrības slānis, pie kura viņš pieder, kā arī jāapraksta savs finansiālais stāvoklis.

20. gs. vidū, lai atrastu piemērotāko otro pusīti, interesantiem parasti bija jāizpilda anketa, atbildot uz dažādiem jautājumiem par sevi. Balstoties uz iesniegtajām atbildēm, konkrētajam cilvēkam tika piemeklēts viņa personībai visatbilstošākais partneris.

Pirms Youtube un Instagram – mājas video un foto albumi

Pirms Instagram, aizbraucot ciemos, no plauktiem tika vilkti īsti foto albumi. Sirsniņu un komentāru vietā komplimentus varēja pateikt klātienē. Tāpat arī ceļojumu fotogrāfijas tika iemūžinātas ar fotoaparātiem, bet bildes pēc tam rādītas bilžu vakaros, saaicinot kopā radiniekus vai draugus. Savukārt video tika uzņemti ar videokamerām, nevis telefoniem. Dažādi ikdienišķi brīži, dzimšanas dienas vai skolu izlaidumi tika ierakstīti videokasetēs, ko pēc tam jebkurā laikā varēja noskatīties. Kurš gan negribētu atkal un atkal redzēt 2 stundu garu video no savas 5 gadu dzimšanas dienas ballītes?

ASV populārs televīzijas šovs “Amerikas smieklīgākie mājas video” jau 30 gadus pārraida dažādus video, ko nofilmējuši un iesūtījuši skatītāji. Agrāk video uzņēma ar videokamerām, tagad – viedtālruņiem. Pat ar Youtube un citu tiešsaistes video platformu parādīšanos, kur šādu smieklīgu video ir tūkstošiem, TV raidījums turpina piesaistīt skatītājus.

Noskaties raidījuma “Amerikas smieklīgākie mājas video” pirmo sēriju, kas iznāca 1990. gadā:

FOTO: GETTYIMAGES

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt