Kā kļūt par astronautu?

Iespējams, līdz pirmajai darba dienai tev vēl jāgaida, bet, ja vēlamo profesiju saraksta pirmajā vietā ir astronauts, tad gatavošanās ir jāsāk jau šodien.

Kas ir astronauts?

Par astronautiem dēvē cilvēkus, kuri ir pabijuši kosmosā jeb pacēlušies vismaz 100 kilometru augstumā virs Zemes. Šo teorētisko robežu dēvē par Kārmāna līniju. ASV par astronautu dēvē arī tos, kas lidojuši 80 kilometru augstumā virs Zemes. Nebrīnies, ja dzirdi arī tādus apzīmējumus kā kosmonauts (vairāk lietots Padomju Savienībā un tās bijušajā teritorijā) vai taikonauts (Ķīnas astronauts).

2017. gada NASA astronautu klases selfijs

Pilotējamo lidojumu pirmsākumos astronauta profesija bija ļoti bīstama un saistīta ar militāriem mērķiem. Tādēļ par pirmajiem astronautiem kļuva karavīri – drosmīgi, bezbailīgi  lidotāji, kas bija raduši glabāt un sargāt savas valsts noslēpumus. Mūsdienās, kad kosmosa izpēte nav vairs savstarpēja valstu sacensība un iespēja demonstrēt savu tehnoloģisko pārākumu, lai iebiedētu citas valstis, pasaulē labākajā darbavietā var strādāt inženieri, ārsti un zinātnieki.

Kopš Jurija Gagarina lidojuma 1961. gadā kosmosā ir pabijuši nedaudz vairāk kā 550 cilvēku.

Darba sludinājums

“Kanādas Kosmosa aģentūra meklē indivīdus, kuri vēlas būt vieni no nākamās paaudzes kosmosa pētniekiem. Tiks izvēlēti divi pretendenti. Kanādas Kosmosa aģentūra meklē izcilus zinātniekus, inženierus, mediķus. Radoša pieeja, plaša spektra zināšanas, komandas gars un zinātkāre ir īpašības, kuras nepieciešamas, lai pievienotos astronautu pulkam.”

Tā izskatījās Kanādas Kosmosa aģentūras darba sludinājums 2008. gadā.

Uz izsludinātajām divām astronautu vakancēm pieteicās 5351 kandidāts (Kanādā dzīvo vairāk nekā 30 miljoni iedzīvotāju). Tas nozīmē, ka uz vienu “krēslu” pretendēja 2676 cilvēki.

Rīcības plāns

Pirmkārt, ļoti cītīgi jāmācās. Astronautiem ir jāzina gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija, gan valodas. Jau skolā apgūstot daudzos, šķietami neinteresantos priekšmetus tu būsi solīti tuvāk kosmiskajiem plašumiem. Ir jāizvirza patiešām augsti mērķi – sekmīgi pabeigt pamatskolu, vidusskolu, iestāties augstskolā, iegūt bakalaura grādu inženierzinātnēs, medicīnā, eksaktajās vai dabaszinātnēs. Soli priekšā nākamajiem astronautiem būsi tad, ja iegūsi zinātnisko grādu, strādāsi savā izvēlētajā profesijā vai veiksi zinātnisko darbu.

Otrkārt, iepazīsti savu sapņu profesiju. Mūsdienās iespējams gan lasīt grāmatas, gan skatīties filmas, gan sociālajos tīklos sekot līdzi astronautu ikdienas gaitām. Tādējādi tu jau laikus zināsi, kādi ir šīs profesijas plusi un mīnusi.

Treškārt, rūpējies par veselību. Astronauti daudz trenējas, atrodoties uz zemes un gatavojoties lidojumam. Kosmosā viņu organismam jāpielāgojas un jāiztur īpaši sarežģīti apstākļi. Tas ir gan fiziskais stress organismam, cīnoties ar mikrogravitācijas radītajām sekām – kaulu un muskuļu atrofēšanos, kosmisko nelabumu, “smagu galvu” un pilnīgu dezorientāciju, gan psiholoģisks pārbaudījums, atrodoties ilgāku laiku slēgtā vidē tālu prom no mājām.

Arī Latvijas iedzīvotājiem?

Ja esi vismaz 27 līdz 37 gadus vecs, 150 līdz 190 centimetru garš, kā arī kabatā tev ir vismaz bakalaura grāds iepriekš minētajās jomās; ja esi vesels kā zirgs un labi pārvaldi angļu valodu, tad atliek tikai gaidīt, kad kāda no kosmosa aģentūrām pasaulē izsludinās uzņemšanu. Eiropas Savienības pilsoņiem šādu iespēju piedāvā Eiropas Kosmosa aģentūra. Brīdī, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu šīs aģentūras dalībvalsti, arī mūsu valsts pilsoņi varēs pretendēt uz astronauta vakanci.

Stingras prasības

Lai arī kosmosa aģentūras meklē tikai vislabākos, atlases procedūras nedaudz atšķiras. NASA un Eiropas Kosmosa aģentūru noteikumi ir līdzīgi, bet Kanādas Kosmosa aģentūra ir slavena ar visstingrākajām prasībām.

Piemēram, 2015. gada novembrī NASA izsludināja kārtējo astronautu atlasi, uz kuru pieteicās rekordliels kandidātu skaits – 18 300. Īpaša komisija atlasīja vairākus simtus pretendentu, kuri tika nākamajā kārtā, – bija jāpārvar medicīniskās apskates stingrās prasības. Saņemot rezultātus, pretendentu skaits nokritās līdz 120. No 2016. gada septembra līdz novembrim atlikušie kandidāti tika uzaicināti uz Džonsona kosmosa centru, lai sniegtu intervijas un veiktu dažādas pārbaudes, kas ilga vairākas dienas.

To laikā kandidāti veica automatizētus testus, kuros pārbaudīja loģiku, spēju novērtēt situāciju un veikt vairākus darbus vienlaikus. Nākamajā dienā rakstveidā atbildēja uz tūkstošiem īsu jautājumu, kas komitejai palīdzēja izvērtēt sabiedriskumu, spēju strādāt komandā un citas īpašības. Pēc piecu stundu ilgās rakstīšanas tika veikta medicīniskā iztaujāšana. Noslēdzošajā pirmās atlases kārtas dienā katru kandidātu aptuveni stundu intervēja 12 komitejas locekļi, kuri bija iepazinušies ar pretendenta aprakstītajiem iemesliem, kādēļ viņš vēlas kļūt par astronautu.

Visbeidzot 2017. gada 7. jūnijā komiteja bija izvēlējusies 12 kandidātus, kuri jau tā paša gada augustā sāka mācības “astronautu skolā”.

Esmu astronauts! Ko tālāk?

Turpmākais mācību process ir sadalīts trīs posmos.

Pirmajā astronautu kandidātiem jāapgūst kosmosa tehnoloģijas, pamata medicīniskās iemaņas, Starptautiskās kosmosa stacijas darbības principi. Šajā posmā astronauti mācās arī nirt ar akvalangiem.

Medicīniskās mācības

Otrajā posmā astronautus padziļināti iepazīstina ar kosmisko staciju, tajā notiekošajiem eksperimentiem, dažādiem kosmosa kuģiem un misijas vadības centra darbu. Pirmajā posmā jauniesauktie darbojas vieni paši, bet otrajā posmā mācībās tiek iesaistīti arī pieredzējuši astronauti.

Trešais posms ir sagatavošanās konkrētai misijai. Tajā astronauti iemācās veikt misijā plānotos darbus, pēc iespējas vairāk laika pavada kopā ar lidojuma kolēģiem, kā arī iepazīstas ar mikrogravitācijas apstākļiem. Misijas sagatavošanās periodā astronauti mācās arī svešvalodas un apmeklē mācību centrus citās valstīs.

Apmācības specifiskām misijām – “Apollo” paraugu ņemšana

Apmācības specifiskām misijām – Habla apkopes misija

Mācības nebeidzas!

Mācībās astronauti apgūst izdzīvošanas mākslu gan uz sauszemes, gan ūdenī. Treniņos iemācās lēkt ar izpletni, pareizi lietot katapultēšanās ierīces, izglābties no slīkstoša lidaparāta. Vispirms šādas situācijas tiek apspēlētas teorētiski, un tikai tad, kad astronauti ir apguvuši nepieciešamās zināšanas, viņi uzsāk praktiskās nodarbības.

Nodarbības vada augsti kvalificēti dažādu profesiju pārstāvji – jūras kājnieki, mediķi, inženieri, kaujas piloti un citi. Viņi iemāca jauniesauktajiem, gan kā pārsiet brūces, gan kā noķert vāveres, gan kā uzvārīt tēju no egļu jaunajiem dzinumiem. Astronauti mācību laikā uzzina, ka pončo var izmantot gan kā telti, gan trauku ūdens savākšanai, gan kā guļammaisu. Pasniedzēji iemāca atpazīt ēdamos augus, insektus un dzīvniekus, orientēties vidē un izmantot pieejamos materiālus izdzīvošanai.

Izdzīvošanas mācības

Astronauti stāsta, ka viens no mīļākajiem “mācību priekšmetiem” ir mikrogravitācijas eksperimenti jeb tā dēvētie paraboliskie lidojumi, kad īpaši pielāgotas lidmašīnas lido pa lokveida trajektoriju, uz īsu brīdi mākslīgi radot bezsvara stāvokli.

Paraboliskie lidojumi mikrogravitācijas simulēšanai

Uzdevumi uz zemes

Pēc desmit mēnešiem, kuru laikā astronauti apgūst visdažādākās iemaņas un zināšanas, viņiem nākas saskarties ar priekšmetu, kurš, kā apgalvo daudzi šīs profesijas pārstāvji, ir vēl grūtāks nekā izdzīvošanas skola. Tā ir krievu valoda un rakstība. Tā kā NASA, Eiropas un Kanādas kosmosa aģentūras sadarbojas ar Krievijas Kosmosa aģentūru, pats par sevi saprotams, ka astronautiem jāmāk sazināties un vienam otru arī izprast. Tādēļ tiek apgūta ne tikai valoda, bet astronautiem tiek sniegts ieskats arī Krievijas kultūrā.

Kamēr astronauts gaida savu kārtu, lai lidotu kosmosā, viņam tiek uzticēti dažādi uzdevumi. Tie var būt gan tehniski, gan diplomātiski, gan zinātni un profesiju popularizējoši. Piemēram, astronauti nereti dodas uz skolām, lai bērnus un jauniešus iepazīstinātu ar profesiju. Dažkārt uz pirmo lidojumu nākas gaidīt pat vairākus gadus.

“Sojuz” krēsla un “Sokol” skafandra piemērīšana

Kanādas astronauts Roberts Tirsks profesionālo karjeru sāka 1983. gadā, bet pirmo reizi kosmosā lidoja tikai 1996. gadā.

Aiziet kosmosā!

Laiks, ko astronauts pavada kosmosā, ir ļoti īss. Krievijas astronauts Genādijs Padalka kosmosā kopumā ir pavadījis 878 dienas jeb gandrīz divus ar pusi gadus. Savukārt ASV astronaute Pegija Vitsone kosmosā ir kopumā nodzīvojusi gandrīz 666 dienas. Daži astronauti savas karjeras laikā lido tikai vienreiz, daži atkārtoti. Daži ir strādājuši atklātā kosmosā, bet citiem nākas pavadīt visu lidojuma laiku kosmosa kuģī. Tomēr visi kā viens šo pieredzi atzīst kā nenovērtējamu.

SKS (Starptautiskā kosmiskā stacija)

Daudzi astronauti stāsta, ka iespēja palūkoties uz Zemi no augšas ir mainījusi viņu uzskatus par Zemi kā planētu. Viņi asāk izjūt uz planētas notiekošos konfliktus, katastrofas un pārmaiņas. Nereti astronauti stāsta, ka, atrodoties augšā, pazūd valstu, ideoloģiju un citas robežas. Viņi sajūtoties kā vienas cilvēces pārstāvji, kuriem jārūpējas vienam par otru un par Zemi. Starptautiskā kosmiskā stacija ir lielisks šīs sadarbības piemērs. Pat ja uz Zemes valstu starpā pastāv zināms saspīlējums, kosmosā astronauti rūpējas viens par otru, dalās resursos un steidzas palīgā, ja nepieciešams.

Mikrogravitācija SKS

Kosmosā nav viegli

Dažiem astronautiem kosmosā pasliktinās redze, citiem pavājinās garšas sajūtas un vairāk gribas lietot piparus un citas asākas garšvielas. Citi sirgst ar “kosmosa slimību”, kas parasti vajā pirmās lidojuma dienas, kad organisms pielāgojas jaunajiem apstākļiem.

Par ko astronauti sapņo, tuvojoties misijas beigu termiņam? Skots Kellijs, kas kosmosā nodzīvoja veselu gadu, pēdējās dienās esot daudz domājis par to, kā viņš pēc atgriešanās peldēsies baseinā. Viņu var saprast. Iedomājieties, veselu gadu bez dušas! Jā, kosmiskajā stacijā nav dušas vai vannas. Var tikai noberzēties ar mitru dvieli. Un tā veselu gadu!

Misijas “Gads kosmosā” dalībnieki

Protams, pavisam ierastas ir vēlmes atkal ēst normālu ēdienu, pastaigāties pa mežu, ieelpot smaržas, sajust garšas un satikt tuviniekus un draugus. To viņi noteikti dara pēc atgriešanās, kad atkal jāpierod pie zemes apstākļiem, tai skaitā gravitācijas. Ir nepieciešams laiks, lai atradinātos no vēlmes palaist priekšmetu vaļā, cerot, ka tas paliks karājoties gaisā, kā tas ir pierasts mikrogravitācijas apstākļos.

Grūti atgriezties

Nereti pēc lidojuma astronautiem reibst galva, viņi jūtas vāji, daži sūdzas par sliktu dūšu. Tā ir normāla organisma reakcija uz strauju apstākļu maiņu. Ja astronauts kosmosā ir pavadījis aptuveni nedēļu, nepatīkamie simptomi var ilgt pāris dienu, ja ilgāku laiku, adaptēšanās periods var ilgt vairākus mēnešus. Šajā laikā ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes.

“Sojuz” nolaišanās

Adaptēšanās zemes apstākļiem ir grūta ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Pēc kosmosā pavadītā gada Skotam Kellijam visgrūtāk esot bijis pierast pie tā, ka nav stingra grafika dienas aktivitātēm. Tādēļ astronauti pēc atgriešanās tiek iesaistīti gan zinātniskajos pētījumos, gan citos darbos, lai palīdzētu viņiem pielāgoties parastajam dzīves ritmam.

Skots Kellijs pēc atgriešanās

Nemet sapņus pie malas!

Lai arī astronauta profesija ne tikai izklausās, bet arī ir bīstama un grūta, tam nevajadzētu atturēt tevi censties sasniegt šo mērķi. Mūsdienās, kad kosmosā dodas ne tikai valstu aģentūru, bet arī privāto kompāniju kosmiskie aparāti, šī profesija kļūs arvien pieejamāka. Tieši privātās kompānijas būs tās, kas neskatīsies uz kandidāta valstisko piederību, bet meklēs labākos speciālistus visā pasaulē.

Astronauti dodas uz skolām

ASV prezidents pēc kosmosa kuģa “Challenger” avārijas 1986. Gadā teica: “Nākotne nepieder mazdūšīgajiem, nākotne pieder drosmīgajiem.” Arī tu vari būt viens no šīs varonīgās profesijas pārstāvjiem, kuri iedvesmoja, iedvesmo un turpinās iedvesmot visu cilvēci.

Ceļš ir grūts un ērkšķains, bet tas noteikti ved pretī zvaigznēm.

FOTO: NASA, Canadian Space Agency, ESA

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt