Sudrabainie mākoņi

Daba ir liela māksliniece un debesis pavisam noteikti ir tās audekls. Lasi un uzzini vairāk par sudrabainajiem mākoņiem!

Sudrabainie mākoņi ir interesanta parādība, kuru ziemeļu puslodē var vērot tikai vasaras mēnešos. To uznāciens sākas maija otrajā pusē, un pēdējie mākoņi ir novēroti pat septembra sākumā. Tomēr vislabākais laiks, kad debesīs meklēt spokaino, sudrabaino plīvuru, ir no maija beigām līdz augusta sākumam.

Krakatau vulkāna izvirdums

Mūsdienās šī parādība ir visai ierasta, bet, iespējams, mūsu priekšteči, kas dzīvoja viduslaikos un vēl senākos laikmetos, to debesīs neredzēja. Tiek uzskatīts, ka sudrabainos mākoņus pirmo reizi novēroja 1885. gadā, divus gadus pēc postošā Krakatau vulkāna izvirduma, kas notika 1883. gada augusta nogalē, gandrīz pilnībā iznīcinot tāda paša nosaukuma salu.

Izvirduma laikā augstu atmosfērā tika izmestas desmitiem miljoni tonnas sēra un putekļu. Daļa no tiem, visticamāk, nokļuva vairāk nekā 80 kilometru augstumā. Lai arī nav pierādīta tieša saistība starp vulkāna izvirdumu un sudrabainajiem mākoņiem, iespējams, sprādziena vilnis nepieciešamajā augstumā nogādāja sudrabaino mākoņu receptes sastāvdaļas – putekļu daļiņas un ūdens tvaikus.

Stindzinošs aukstums

Sudrabainie mākoņi veidojas atmosfēras slānī, mezosfērā, aptuveni 75 līdz 85 kilometru augstumā. To pamatsastāvdaļas ir ūdens tvaiks un sīkas putekļu daļiņas. Lai ūdens tvaiks pārvērstos niecīgos ledus kristāliņos, nepieciešams liels aukstums – vismaz -120 °C. Mezosfēras slānī polu tuvumā temperatūra ir viszemākā konkrētās puslodes vasaras mēnešos. Tad tur ir stindzinoši auksts! Temperatūra noslīd līdz pat -135 °C.

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslodē sudrabainajiem mākoņiem nepieciešamā temperatūra tiek sasniegta aptuveni maija vidū. Tad arī var sākt meklēt debesīs neparastos mākoņus.

Interesanti, ka ziemeļu puslodē sudrabainie mākoņi ir novēroti daudz biežāk nekā dienvidu puslodē. Lai arī paši mākoņi ir blāvāki šajā zemeslodes daļā, ievērojami mazāks novērojumu skaits ir skaidrojams arī ar faktu, ka starp 50 un 65 platuma grādiem dienvidu puslodē, kur mākoņi visbiežāk ir redzami, ir daudz mazāk sauszemes nekā ziemeļu puslodē. Vienkārši nav tik daudz vietu un arī cilvēku, no kurienes veikt novērojumus.

Bieža parādība

1885. gadā sudrabainos mākoņus novēroja ļoti tuvu polārajam lokam Ziemeļeiropā un Krievijā. 1880. gadu beigās tika uzņemta pirmā sudrabaino mākoņu fotogrāfija. Tā kā tolaik mākoņu parādīšanos saistīja ar Krakatau vulkāna izvirdumu, tika prognozēts, ka mākoņi ar laiku izzudīs, jo vulkāniskie putekļi lēnām nosēdīsies atpakaļ uz zemes. Tomēr tā nenotika. Mūsdienās sudrabainie mākoņi ir kļuvuši par salīdzinoši bieži novērotu parādību. Tie ir redzami tālu uz dienvidiem no polārā loka, piemēram, Vācijā un Dānijā.

Ieskaties sudrabainajos mākoņos virs Dānijas!

Signāls pārmaiņām

Daži zinātnieki uzskata, ka šobrīd mākoņu redzamību ietekmē notiekošās klimata pārmaiņas. Piemēram, CO2 (ogļskābā gāze), kas zemākajos atmosfēras slāņos darbojas kā siltumnīcas efektu radoša gāze, mezosfērā strādā kā papildu dzesētājs. Arī ozona slāņa izmaiņas pazemina mezosfēras temperatūru. Metāns, kas ir viena no siltumnīcas efektu veicinošajām gāzēm, atmosfēras augšējos slāņos sabrūk, veidojot ūdens tvaikus. Tādējādi mezosfērā tiek nogādāts ūdens un radīta zema temperatūra. Iespējams, sudrabainie mākoņi ir kā brīdinājuma signāls, ka Zemes atmosfērā notiek pārmaiņas.

Neaizsedz zvaigznes

Sudrabaino mākoņu vērošanai ir nepieciešamas pietiekami skaidras debesis. Tā kā šie mākoņi atrodas ļoti augstu, jebkuri citi, kas veidosies zemākos atmosfēras slāņos, aizsegs sudrabainos un neļaus tos ieraudzīt. Novērošanas ziņā sudrabainie mākoņi līdzinās ziemeļblāzmām – ir vēlamas skaidras debesis, bet, ja debesis būs daļēji mākoņainas, caur šķirbām tumšo mākoņu segā varēs pamanīt sudrabainos.

Par ziemeļblāzmu uzzini vairāk Tver.lv rakstā Kas vērojams debesīs 2020. gadā? 💛

Viena no pazīmēm, kas atšķir sudrabainos no parastajiem mākoņiem, ir tas, vai tiem cauri spīd zvaigznes. Ja zemāk esošie mākoņi ir pietiekami blīvi, cauri tiem zvaigznes nevar saskatīt. Sudrabainie ir plānāki un nespēj pilnībā aizsegt zvaigznes.

Vērošana

Mākoņu meklēšana jāsāk aptuveni 90 minūtes līdz 2 stundas pēc Saules rieta vai pirms Saules ausmas, kad Saule atrodas 6 līdz 16 grādus aiz horizonta, jo tad Saules stari apspīd mākoņus. Visbiežāk tie atradīsies tuvāk horizontam ziemeļu virzienā. Dažkārt tie ir tik spēcīgi, ka plešas līdz pat zenītam. Uz tumšo debesu fona tie izskatās kā sudrabains plīvurs. Šie mākoņi ir ļoti kustīgi. Dažkārt to viļņošanos var pamanīt pat ar aci, bet visspilgtāk tā izpaužas, ja mākoņi tiek fotografēti ar zināmu laika intervālu un tad iegūtie kadri tiek apvienoti timelapse filmiņā.

Aplūko Jura Seņņikova veidoto timelapse!

Arī Youtube atrodamas dažādas timelapse!

Fotografēšanai nepieciešams statīvs un kamera, kurai var mainīt uzstādījumus – fokusa attālumu, sensora jutīgumu un ekspozīcijas laiku. Fokusa attālums jāuzstāda uz bezgalību. Tā kā mākoņi ir ļoti dinamiski un mainīgi, ieteicams izvēlēties pēc iespējas īsāku ekspozīcijas laiku, nepieciešamības gadījumā palielinot sensora jutīgumu jeb ISO.

Pēta ne tikai no zemes

Sudrabainos mākoņus pēta ne tikai no zemes. Zinātnieki tos vēro, izmantojot augsti lidojošus meteobalonus, lidmašīnas un satelītus. 2007. gadā startējušais NASA AIM (Aeronomy of Ice in the Mesosphere) ir pirmais un pagaidām vienīgais Zemes mākslīgais pavadonis, kurš pamatā nodarbojas tikai ar mirdzošās parādības izpēti. Kosmiskais aparāts ir aprīkots ar trim dažādiem instrumentiem, no kuriem viens fotografē mākoņos, otrs pēta daļiņu izmēru un ķīmisko sastāvu, bet trešais skaita kosmiskos putekļus, kas iekļūst Zemes atmosfērā, lai saprastu, vai šīs daļiņas ir tās, ap kurām aplīp ledus kristāliņi un izveido skaistos mākoņus.

Spaceweather.com mājaslapā ir izvietots īpašs bloks “Noctilucent Clouds”, kur tiek publicēti NASA AIM novērojumi. Ja šajā attēlā (jālieto Eiropas skats) redzams, ka virs Skandināvijas plešas sudrabainie mākoņi, ir vērts iziet ārā un pavērties debesīs.

Ja tevi ir ieinteresējuši sudrabainie mākoņi, tu vari tos novērot un fotografēt gan savam priekam, gan iesaistīties sudrabaino mākoņu novērošanas kampaņā NLCNET. Cilvēki ir aicināti iepazīties ar novērojumu veikšanas pamācību un iesniegt savus ziņojumus. Tas ir vērtīgs datu avots zinātniekiem, kas cenšas saprast, kas ietekmē šo mākoņu veidošanos un ko tie vēsta par dažādiem procesiem atmosfērā.

FOTO: GETTYIMAGES, Juris Seņņikovs, Artis Leinišs, Kaspars Kurcens

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt