Mans ofiss – mājās!

Lasi un uzzini, kā dažādu profesiju pārstāvji pielāgojas darbam no mājām!

Pandēmijas laikā darbs no mājām noteiktu profesiju pārstāvjiem nav iespējams, piemēram, televīzijas ziņu diktoriem ziņu pārraides laikā jābūt studijā. Darbiniekiem rūpnīcās, tipogrāfijās, kur lielās iekārtas vai tehnikas nav iespējams transportēt uz māju, ir jābūt savā ierastajā darba vidē.

Tāpat pastniekiem un kurjeriem, lai piegādātu sūtījumus, no savas mājas nākas iziet. Tomēr liela daļa mēģina pielāgoties un, lai gan ar saviem izaicinājumiem, taču viņiem tas izdodas pat ļoti labi! Lūk, kā šobrīd strādā dažās no profesijām!

Uģis Joksts, LTV sporta žurnālists un intelekta spēles “V.I.P.” vadītājs

Ja sporta ziņu laikā esmu redzams televīzijas ekrānos, tas nozīmē, ka esmu bijis pilnībā atbildīgs par šo ziņu izveidi. Tajā dienā esmu gan redaktors, gan vadītājs, gan dažu ziņu sižetu veidotājs. Nebūt nav tā, ka mani sapucē un es tikai norunāju jau sagatavotas ziņas. Un nav arī tā, ka visu darbu paveicu viens pats.

Manā komandā ir gan žurnālists, kas veido reportāžas, režisors un video inženieris, kas video materiālus samontē. Bet par lielajiem lēmumiem, arī to, kādā formātā ziņas parādīsim, atbildu es.

Te gan jāpiebilst, ka liela nozīme ir tam, kā cilvēks, kuru jāintervē, vēlas savu viedokli paust. Citreiz mums tiek atsūtīts teksts elektroniski, tomēr visbiežāk šobrīd sazvanāmies Skype, jo tad nofilmēto materiālu iespējams sagatavot televīzijas formātam. Bet, ja cilvēks jūtas labi un piekrīt intervijai klātienē, tad ievērojam divu metru distancēšanos un ar īpaši izveidotu mikrofonu intervējam un filmējam klātienē.

LTV sporta žurnālists Andris Auziņš tiekas klātienes sarunā (ievērojot distancēšanās noteikumus) ar bijušo Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu un izcilo futbolistu Kasparu Gorkšu.

Lielākā atšķirība ir sporta ziņu saturs, un tas prasa būt radošiem, pievērsties jautājumiem, kam līdz šim nav bijis laika, jo sports nav tikai basketbola zāle vai skrejceliņš.

Šobrīd, kad sporta notikumi apstājušies, gatavojam materiālus par to, kā sportisti pandēmijas laikā trenējas.

Vīrusa laiks kaut kad beigsies un sacensības atsāksies, tāpēc sportistiem jābūt fiziski gataviem.

Andris Auziņš izmanto Skype, video sarunā tiekas ar latviešu hokejistu Kristiānu Rubīnu, kas pašlaik spēlē AHL klubā Toronto Marlies.

Televīzijas spēlei “V.I.P.” aprīļa raidījumus esam paguvuši ierakstīt vēl pirms vīrusa sākuma.

Šai sezonai palikuši neierakstīti vēl seši raidījumu, bet šobrīd esam pārdomās par formātu, kā šos atlikušos raidījumus ierakstīt. Varbūt mainīsies komandas apjoms, varbūt spēli vadīsim video veidā… iespējas ir dažādas, tomēr gala lēmums vēl nav pieņemts.

Jānis Krēvics, TV3 raidījumu “Nekā personīga” un “Melu teorija” žurnālists

Uz darbu studijā šobrīd dodos vien divas reizes nedēļā – piektdienās, kad jāmontē sižets, un svētdienās, lai tiešraidē vadītu raidījumu.

“Nekā personīga” ēterā ir reizi nedēļā. Un katram žurnālistam (arī man) uz to jāgatavo viens sižets. Mainījies ir praktiski viss. Intervijas ar cilvēkiem notiek, gandrīz tikai izmantojot Skype vai Zoom. Klātienē sarunāties piekrīt retais. Un šajās intervijās izmantojam mikrofonu garā kātā – tādu, ko parasti izmanto kinofilmu filmēšanām.

Uz intervijām ar operatoru braucam katrs savā mašīnā. Darba vietā ar kolēģiem esam izsēdināti pa visu biroju, lai ievērotu 2 m attālumu citam no cita.

Mājās esmu izveidotojis mini studiju. Trīs Go Pro kamerās ierakstu attālinātās intervijas. No matrača esmu izveidojis vietu, kur ierakstīt skaņu.

Ierakstu studijās sienas ir tapsētas ar mīkstu materiālu, lai neveidotos atbalss, savukārt parastā istabā kailās sienas rada lieku fonu. Mājās jāizlīdzas ar to, kas ir!

Visgrūtāk ir saplānot darbu laikus, jo mums ģimenē ir divi mazi dauzoņas – Emīls un Anna, kuru balsis ļoti labi var dzirdēt ierakstu brīdī. Tāpēc darbi var notikt viņu diendusas laikā vai naktī, kad abi guļ. Vai sarunājot ar sievu, ka viņa ar abiem uz brīdi iziet pastaigāties.

No mājām nevar strādāt ziņu žurnālisti, kuri gatavo ziņu sižetus katru dienu. Viņu darbs šobrīd ir tikpat bīstams kā policistiem, ārstiem un lielveikalu kasieriem, jo nākas satikt daudz cilvēku. Uz darbu jābrauc arī raidījumu vadītājiem. Ārzemēs šie mūsu kolēģi daudzviet strādā no mājām. Bet Latvijā par laimi šādi ierobežojumi vēl nav un, cerams, nebūs.

Lai pēc iespējas mazāk būtu jābrauc uz darbu, daru ļoti daudz pats: no mājām sarunāju intervijas, tās pats ierakstu, ierakstu skaņu/tekstu saviem sižetiem.

Ierakstu un no mājām nosūtu kolēģei, kura samontē skaņas failu ar raidījumu pašreklāmu jeb anotāciju. Pats arī filmēju pieteikumus raidījumam “Melu teorija”, ko agrāk ierakstījām speciāli būvētā raidījuma studijā. Pēdējam raidījumam to visu ierakstīju ar divām kamerām mežā.

Šis laiks ir lielisks rādītājs tam, kuri jaunajiem apstākļiem spēs piemēroties un kuri ne. Jo krīzes apstākļi liek ļoti ātri un ļoti īsā laikā mācīties daudz jaunu lietu. Un man tas ļoti patīk!

Lolita Krūmiņa, mūzikas skolotāja bērnudārzā, vokālais pedagogs mūzikas skolā

Šobrīd darbs norit tā, ka audzēkņi ieraksta video, atsūta man, es tos analizēju un nodarbību laikā dodu atgriezenisko saiti, kā arī izlabojam nepilnības un pārliecinos, vai audzēknis ir sapratis, ko no viņa vēlas.

Audio formātā sūtu audzēkņiem elpošanas un iedziedāšanās vingrinājumus, kurus esam pildījuši nodarbību laikā pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas. Video formāts ļauj veiksmīgi ieraudzīt vokālās tehnikas nepilnības, kuras klātienes nodarbības var nepaspēt pamanīt, piemēram, tagad ierakstīto video var apstādināt, palēlināt un piefiksēt visas gan vokāli tehniskās, gan vārdu kļūdiņas.

Tomēr klātienes nodarbības, protams, nevienas tehnoloģijas nespēs aizstāt. Piemēram, elpošanas tehniku vai stājas nianses, kakla, pleca un žokļu muskuļu saspringumu audzēkņiem nevar pārbaudīt caur video formātu, bet, tā kā ar šiem audzēkņiem strādāju ne pirmo gadu, šo attālināto darbu izdodas paveikt ar maksimālu vieglumu, jo šobrīd darba procesā nedrīkst pazaudēt prieku.

Ar bērniem mūzikas skolā strādāju caur Skype vai WhatsApp video zvanā pēc ierastā nodarbību grafika.

Darba process. Vokālā nodarbība tiešsaitē ar Skype videozvana palīdzību.

Tagad varu izmantot savas iegūtās zināšanas Inkscape grafiskajā programmā, kas palīdz metodisko materiālu izstrādē – ritma un nošu kartītes, uzskates attēli, rotaļu un spēļu materiāli.

Paralēli visam tam tiek izstrādāti arī citi metodiskie materiāli – deju apraksti, mūzikas klausīšanās repertuāra sagatavošana, mūzikas instrumentu izgatavošana (bundziņas, lentīšu kociņi, bungu vālītes, zvārguļu kociņi u. c.) dziesmu sacerēšana, mūzikas vārdu rakstīšana, video materiālu filmēšana un to apstrāde.

Izstrādātos video bērni var skatīties, dziedāt, ritmizēt un spēlēt līdzi, izmantojot mājās pieejamajos neplīstošos priekšmetus.

Attālinātā darba ietvaros pati gan mācos, gan pilnveidoju jau esošās iemaņas. Pašmācības ceļā ar youtube.com vietnē atrodamajiem pamācību video apgūstu iMovie programmu (video klipiņu veidošana), tāpat mācos spēlēt jaunus mūzikas instrumentus.

Madara Freivalde, ikdienā strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), Bibliotēku attīstības centrā

Ikdienā mans darbs ir saistīts ar bērniem un jauniešiem, ar pētniecisko darbību, pārraugu skolu bibliotēkas, palīdzu skolu bibliotekāriem veiksmīgāk pāriet uz jauno darba ikdienu, kas saistās ar pārmaiņām izglītības procesos. Pirms pandēmijas katru dienu braucu uz LNB, bet šobrīd manai darba dienai nav darba laika, strādāju, kā atveru acis, un datoru aizveru, gulēt ejot.

Nepārtraukti esmu pieejama e-pastiem, tomēr darbus pakārtoju būšanai mājās kopā ar saviem diviem mazajiem bērniem. Aktīvākās darba stundas man ir laiks, kad bērni guļ diendusu.

Pētniecība no mājas notiek elektronisko anketu analizēšanas veidā. Izmantoju saistītos resursus, piemēram, www.skola2030.lv, arī LNB digitālie resursi ir elektroniski, līdz ar to pieejami no jebkuras vietas, kur ir internets.

Šobrīd par darba vietu esmu iekārtojusi sava divistabu dzīvokļa guļamistabas stūrīti!

Uz šo laiku skatos ar pozitīvismu. Man ļoti patīk mans darbs, tāpēc arī motivācija nav jāmeklē. Meklējam labāko, ko šādi apstākļi var mums dot!

FOTO: GETTYIMAGES, Personīgais arhīvs

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt