Kā stādīt atraitnītes?

Ja vēlies izkustināt savus zaļos pirkstiņus, kāpēc gan neiestādīt atraitnītes?

Katalogos var atrast desmitiem atraitnīšu šķirņu nosaukumu, bet pērkot parasti dominē viens kritērijs – ziedu krāsa.

Stādaudzētavās stāsta, ka līdz brīdim, kad dabā sāk ziedēt pienenes, pieprasītākās ir dzeltenās lielziedu atraitnītes vai nu ar tumšu actiņu, vai bez tās, jo tās vislabāk kliedē apkārtējo pelēcību. Vienmēr iecienītas ir arī atraitnītes baltā un gaišzilā tonī, jo labi sader ar citu krāsu ziediem.

Lielziedu atraitnītes
Viola wittrockiana vai hibrīdi Viola x witrockiana
Populārākās sērijas ir „Delta”, „Selecta”, „Carneval”.Šo sērijušķirnes izceļas ar ļoti plašu krāsu spektru, labi pārziemo, ir izturīgas dārzā un ilgi zied.
Lielziedu grupas jaunumi – piemēram, „Carneval” sērijas šķirne ‘Frizzle Sizzle Mix’, bet uzmanību pelna arī tās pašas „Carneval” sērijas ‘Early White’, ‘Early Yellow’ vai ‘Early Orange’ šķirnes.

Sīkziedu atraitnītes
Viola cornuta
Raksturīga krāsu daudzveidība. Ziedu paklāju veidošanai jālūkojas pēc sēriju „Viola”, „Rocky”,„Deltini”šķirnēm, starp kurām atrodamas gan ar gaišiem, gan dažādu toņu raibiem – tumšu un gaišu krāsu salikumu – un pat melniem ziediem.

Nokarenās atraitnītes
Tuvākas sīkziedu atraitnītēm, bet ar garākiem dzinumiem, kas augam piedod kuplumu un labi izskatīsies gan dobē, gan podā, gan balkona puķu kastē. Īpaši izceļamas „Endurio” sērijas šķirnes.

Izteiksmīgākie ziedi ar nebeidzamām krāsu kombinācijām ir lielziedu atraitnītēm. Taču tie ir jutīgāki pret lietu, vēju, miltrasu.

Kā stādīt un kopt atraitnītes

PADOMUS DOD: INGŪNA SMALA, stādaudzētavas „Velgi” vadītāja; NIKS OZOLS, stādaudzētavas „Inčukalns” vadītājs

1. Nav jāgaida siltums. Atraitnītes dārzā var stādīt jau aprīļa sākumā vai pat martā – tiklīdz zemē var kaut ko stādīt. Tām nav vajadzīgs siltums, ko pieprasa vasaras puķes. Gluži otrādi – tiklīdz kļūs siltāks, vēsumu mīlošās atraitnītes pāraugs, izstīdzēs, ziediņu skaits samazināsies, krāsa kļūst bālāka, neizteik-smīgāka. Puķes, kas augs ēnā, būs izturīgākas pret temperatūras svārstībām.

2. Pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos. Šīs ir puķes, kuras īslaicīgi izturēs salu līdz mīnus 5 un vēl vairāk grādiem. Izplaukušie ziedi nosals, taču pašam stādam nebūs ne vainas. Tiklīdz kļūs siltāks, tas uzziedēs atkal. Ja gaidāms vēl lielāks sals naktī, drošības dēļ puķes var pārsegt ar agrotīklu.

3. Augsnes ziņā atraitnītes nav izvēlīgas. Tāpēc audzēšanai piemērota gandrīz jebkura kaut nedaudz ielabota dārza augsne.

4. Pirms stādīšanas norūdiet. Veikalā pirktus stādus dobē labāk stādīt, kad tiek prognozētas siltas dienas, lai tie kādu nedēļu pierod pie vides. Citādi, ja veikala stādiem nākamajā naktī pēc iestādīšanas iekniebs sals, tie var iet bojā.

5. Nesastādiet par ciešu. Tā ir vienīgā kļūda, ko stādot varat pieļaut. Atraitnītes pēc iestādīšanas aug ātri, strauji aizpildot brīvos laukumus. Tāpēc tās dārzā jāstāda 15–20 cm attālumā citu no citas. Ja sastādīsiet par ciešu, tās izstīdzēs, zaudēs dekorativitāti, sāks pūt.

6. Papluiniet ārējās saknes, kad izņemsiet atraitnītes stādu no poda. Tā sakņu sistēmai vairāk tiek klāt gaiss un ir vairāk saskares ar augsni – stādi labāk ieaugs.

7. Īstais atraitnīšu ziedēšanas laiks ir no agra pavasara līdz pirmajam lielajam vasaras siltuma vilnim. Pēc tam to vietā jāstāda īstās vasaras puķes. Pie atraitnītēm otrreiz sezonā atkal var atgriezties vasaras beigās. Septembrī tās iestādot no jauna, siltos rudeņos atraitnītes jūs priecēs līdz vēlam novembrim.

8. Kā mēslot? Der zināt, ka stādaudzētavās stādi jau audzēšanas laikā apgādāti ar kādu „ilgspēlējošo” komplekso mēslojumu, tāpēc tūliņ pēc iestādīšanas dobē nevajag mēslot. Atrait-nītes sāk mēslot apmēram divas nedēļas pēc stādīšanas ar kādu komplekso mēslojumu ziedošām puķēm, ku- rā ir vairāk kālija un fosfora.

9. Tikpat kā neslimo. Bagātīgi un pareizi mēslotas atraitnītes gandrīz neslimo. Postošākā kaite ir sīkplankumainība, kas biežāk piemeklē vēsā, lietainā pavasarī un tad, ja stādi novājināti. Otra slimība ir īstā miltrasa, kura parādās kā smalka, balta apsarme uz auga lapām. To veicina liela dienas un nakts temperatūras starpība. Taču, ja stādi ir veseli un pēc izstādīšanas dobē tiek baroti, saslimstības risks mazinās.

Līdzīgus rakstus lasi žurnālā “Dārza Pasaule”. Abonē ērti te!

TEKSTS: ĢIRTS KONDRĀTS, ILZE KALNIŅA, ŽURNĀLA “DĀRZA PASAULE” ARHĪVA MATERIĀLI

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt