Lauvas zvaigznājs

Lauvas zvaigznājs ir viens no iespaidīgākajiem un vieglāk atpazīstamajiem zodiaka zvaigznājiem. Ielūkojies debess pasaulē un uzzini vairāk!

Pavasarī šis zvaigznājs dominē ziemeļu puslodes debesīs, bet rudenī pārvācas uz dienvidu puslodi. Šis ir viens no retajiem zvaigznājiem, kura forma tiešām atgādina nosaukumā minēto dzīvnieku. Spožākā zvaigzne ir Reguls jeb Lauvas sirds.

Senākais zvaigznājs

Šis ir viens no senākajiem zvaigznājiem, kas ir attēlots jau seno ēģiptiešu Dendera zodiakā. Tiek uzskatīts, ka Dendera zodiaks ir tapis skaistās valdnieces Kleopatras valdīšanas laikos. Seno civilizāciju pārstāvji lauvu uzskatīja par dzīvnieku, kurš ir cieši saistīts ar Sauli. Ēģiptieši ticēja, ka pasaule tika radīta tad, kad Saule uzlēca Lauvas zvaigznājā.

Dendera zodiaks

Interesanti, ka aptuveni 240. g. p. m. ē. majestātiskā Lauva zaudēja savu asti. Priesteris un astronoms Ptolemajs III ieviesa jaunu zvaigznāju – Berenikes Mati, kuram tika “ziedota” daļa no Lauvas zvaigznāja.

Asiņainā lauva

Seno romiešu mitoloģijā lauva ir dzīvnieks, kuru mītiskais varonis Herkuless nogalināja ar kailām rokām. Citā versijā šis lauva ir dzīvnieks no traģiskā Pirama un Tisbes mīlas stāsta, kur abi mīlnieki bija sarunājuši satikties tuksnesī.

Tisbe ieradās ātrāk, un viņu nobiedēja asiņains lauva. Jaunava bēga prom, un lauva paguva aizķert viņas plīvuru. Priams ieradās nedaudz vēlāk un, ieraudzījis asiņaino plīvuru, izdarīja pašnāvību, jo domāja, ka Tisbe ir saplosīta. Kad Tisbe atgriezās, viņa nonāvēja sevi ar to pašu zobenu. Zevs debesīs virs Lauvas zvaigznāja novietoja jaunavas plīvuru, kas pazīstams kā Berenikes Matu zvaigznājs.

Ķēniņa zvaigzne

Senie šumeri Regulu dēvēja par Ķēniņa zvaigzni. Gar Eifratu to sauca par Liesmu jeb Sārto uguni. Aptuveni 2300 g. p. m. ē. Saule un Reguls vasaras sākumā atradās tuvu viens otram. Tika uzskatīts, ka Saule kopā ar Regulu ir iemesls karstajām vasarām. Reguls ir viena no četrām seno persiešu karaliskajām zvaigznēm, kur ietilpst vēl Aldebarāns, Antaress un Fomahaults.

Spožākā Lauvas zvaigznāja zvaigzne ir Reguls jeb Alfa Leonis. Tā atrodas aptuveni 77,5 gaismas gadu attālumā un ir 150 reizes spožāka par Sauli. Virsmas temperatūra ir aptuveni 12 500 grādu pēc Kelvina. Reguls ir lielāks un masīvāks nekā Saule.

Otra spožākā zvaigzne ir Denebola jeb Beta Leonis, kas atrodas tikai 36 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tā ir aptuveni 12 reizes spožāka nekā Saule. Jāpiemin, ka Denebola ir maiņzvaigzne. Tas nozīmē, ka tā periodiski kļūst spožāka un tad atkal blāvāka.

Vēl viena interesanta zvaigzne ir Algība jeb Gamma Leonis, kas ir skaista labā binoklī vai teleskopā aplūkojama dubultzvaigzne. Abas zvaigznes šķir 170 astronomisko vienību (viena AV ir attālums no Saules līdz Zemei) liels attālums.

Lauvas zvaigznājā atrodas arī viena no Saules sistēmai tuvākajām zvaigznēm – Volfa 359. To no Zemes šķir tikai 7,8 gaismas gadi. Jāsaka gan, ka šo zvaigzni tāpat kā nākamo stāsta varoni – Gliese 436 – nevar ieraudzīt ar neapbruņotu aci.

Ar ko ir īpaša Gliese 436? Ap šo 33 gaismas gadu attālumā mītošo zvaigzni riņķo Neptūna izmēra citplanēta. Iespējams, ka šajā sistēmā atrodas vēl citas Zemes izmēra planētas.

Mājvieta galaktikām

Lauvas zvaigznājs ir slavens ne tikai ar spožām un interesantām zvaigznēm. Šajā viegli atrodamajā zvaigznājā mājo vairākas lielas galaktikas, piemēram, M65, M66, M95, M96 un M105.

Burts “M” nozīmē, ka tās savā “tās nav komētas” katalogā iekļāva 18. gadsimta franču astronoms un kaismīgs komētu mednieks Šarls Mesjē.

Šo kosmosa dzīļu objektu katalogu ļoti iecienījuši astronomi amatieri.

Ieskaties, kā šīs galaktikas izskatās!

M66

M95

M96

M105

Leonīdu pasaules gals

Lauvas zvaigznāja vārdā ir nodēvēta viena meteoru plūsma – Leonīdas, kas vērojamas novembrī un kuru radiants jeb šķietamais izejas punkts atrodas Lauvas zvaigznājā. Tiek uzskatīts, ka šī meteoru plūsma ir Tempela – Tatla komētas atliekas.

Leonīdi kļuva slaveni pēc 1833. gada meteoru lietus, kur tika novēroti vairāki desmiti vai pat simti tūkstoši “krītošo zvaigžņu” stundas laikā. Tobrīd daudzi uzskatīja, ka ir pienācis pasaules gals.

Jāsaka gan, ka Latvijā šo plūsmu reti kad izdodas novērot, jo novembris nelepojas ar skaidrām naktīm. Tomēr, ja nu veiksme uzsmaida, atceries, ka parasti šīs plūsmas maksimums ir naktī starp 17. un 18. novembri. Tieši pirms Latvijas dzimšanas dienas svinībām!

This image has an empty alt attribute; its file name is GettyImages-1136057408.jpg

Kā debesīs sameklēt Lauvas zvaigznāju?

Ja tagad pavasarī dosies ārā stundu vai divas pēc Saules rieta, sameklē Lielos Greizos ratus jeb Kausu. Paturpini Kausa galējo zvaigžņu līniju uz leju. Drīz vien pamanīsi taisnleņķa trijstūri, kas veido Lauvas zvaigznāja “astesgalu”. Šaurākā leņķa galā atrodas Denebola. Pa labi no trijstūra atrodams pārējais Lauvas zvaigznājs un tā spožākā zvaigzne Reguls.

Par to, kas patiesībā ir Lielie greizie rati, uzzini Lielā Lāča zvaigznājs! 💛

Ekrānuzņēmums no programmas Stellarium

FOTO: GETTYIMAGES, Vikipedia.org, Ekrānšāviņš no Stellarium, ESO, SPACETELESCOPE

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt