Viena diena astronauta dzīvē

Kāda ir cilvēku ikdiena kosmosa kuģī, kas ar ātrumu 27 600 km/h riņķo apkārt Zemei? Lasi un uzzini!

Mūsdienās Starptautiskā kosmiskā stacija (SKS) ir vienīgā vieta ārpus Zemes, kur kopš 2000. gada 2. novembra pastāvīgi uzturas cilvēki. Pamatā astronauti un kosmonauti dzīvo tur 6 mēnešus, bet atsevisķos gadījumos arī ilgāk.

Pielāgo pulkstenim

Ņemot vērā SKS ātrumu un faktu, ka stacija atrodas aptuveni 400 km augstumā virs Zemes, vienu reizi ap Zemi tā apriņķo 90 minūtēs.

Mūsu planētas iemītnieki lielākoties var pakārtot dzīvi Saules ausmai un rietam, bet kosmiskajā stacijā šī parādība atkārtojas ik pa 90 minūtēm.

Tas nozīmē, ka apkalpes locekļi savas ikdienas gaitas pielāgo pulkstenim. Tā kā kosmiskā stacija neatrodas nevienā laika joslā, bet nepārtrauki pārvietojas, tiek izmantots koordinētais universālais laiks jeb UTC.

Nav veļas mašīnas

Modinātājs atskan 6.00. SKS iemītnieki apģērbjas un velta laiku personīgajai higiēnai.

Apģērbs un personīgās higiēnas priekšmeti tiek nogādāti uz kosmisko staciju vairākus mēnešus pirms paša astronauta ierašanās.

Lielākā daļa apģērba ir vienreiz lietojami – tie tiek valkāti, līdz ir nosacīti netīri un var apdraudēt astronauta vai viņa kolēģu veselību un labsajūtu. Kosmiskajā stacijā pagaidām nav veļas mašīnas, tādēļ izmantotais apģērbs tiek sapakots, salikts kravas kuģī, kas pēc tam sadeg atmosfērā.

Tomēr daži apģērba gabali netiek iznīcināti. Katrs astronauts, dodoties uz kosmisko staciju, var ņemt līdzi vairākus personiskos apģērba gabalus, piemēram, T kreklus vai jaku. Tie atpakaļ uz Zemes atgriežas kopā ar cilvēkiem.

Katram sava ēdienkarte

Pēc pamošanās un rīta tualetes ir brokastis, kas ir viena no trim ēdienreizēm. Mūsdienās kosmiskās maltītes nav vairs putriņas tūbiņās. Ir gan dažādi konservi, gan žāvēti un īpaši apstrādāti produkti, kuriem nepieciešams tikai pievienot ūdeni, lai iegūtu putru, zupu vai sātīgu biezeni.

Astronauti, kas dodas uz kosmisko staciju, piedalās degustācijas sesijās, kur viņiem tiek piedāvāti dažādi ēdieni, no kuriem izvēlēties tos, kurus labprāt baudītu misijas laikā. Katram apkalpes loceklim tiek sastādīta ēdienkarte, ņemot vērā dažādus parametrus.

Protams, svaigi augļi un dārzeņi tur augšā ir retums. Ja astronauts kosmiskajā stacijā atrodas pusgadu vai ilgāk, tas nozīmē, ka apelsīnus, ābolus, tomātus un citus gardumus viņš varēs izbaudīt tikai tajos brīžos, kad ierodas kārtējais kravas kuģis.

Svētku maltītes

Īpašs stāsts ir par svētku maltītēm. Astronauti ir tādi paši cilvēki kā mēs un, atrodoties uz Zemes, viņi atzīmē dažādus notikumus, piemēram, Ziemassvētkus.

Lai radītu svētku noskaņu arī kosmiskajā stacijā, tiek sagatavota īpaša maltīte.

Piemēram, ASV Pateicības dienas ēdienkartē notiekti varēs atrast kaut ko no tītara, ķirbja un dzērvenēm.

Jaunā gada sagaidīšanas svētku galds.

Ir novērots, ka astronautu garšas izjūta kosmosā kļūst vājāka. Tādēļ bieži astronauti izvēlas asākus, piparotākus ēdienus, vai arī bagātīgi papildina tos ar kečupu, sinepēm, majonēzi un pipariem. Protams, pipari netiek kaisīti, jo tad tie izklīstu pa telpu un apgrūtinātu astronautu dzīvi. Pipari ir sajaukti ar eļļu!

Tualetes apmeklējums

Tā kā astronauti kosmosā dzer un ēd, viens no populārākajiem un apspriestākajiem jautājumiem uz Zemes ir, kā tad viņi tur iet uz tualeti. Uz Zemes mums talkā nāk gravitācija un nav jāuztraucas, kur paliek poda saturs. Kosmiskajā stacijā brīvā kritiena apstākļos viss lido, tādēļ, kā atzīst paši apkalpes locekļi, tualetes apmeklējuma pareiza izpilde ir ārkārtīgi svarīga.

Jūs jautāsiet, kur paliek atkritumi? Urīns, kas pārsvarā sastāv no ūdens, tiek attīrīts un atpakaļbagātināts ar cilvēkam nepieciešamajiem minerāliem, lai to varētu izmantot kā dzeramo ūdeni. Tāpat tiek pārstrādāts mitrums, kas tiek savākts gaisa attīrīšanas sistēmās. Fekālijas gan tiek sapakotas un noglabātas iznīcināšanai. Šos konteinerus iekrāmē tajos automatizētajos kosmosa kuģos, kas nogādā kravu uz kosmisko staciju, bet atpakaļceļā tiek sadedzināti Zemes atmosfērā.

Rezerves varianti

Pēc brokastīm SKS apkalpe ķeras pie ikdienas darbiem. Astronauti veic un arī paši piedalās dažādos zinātniskajos eksperimentos, kā arī uzrauga iekārtas, jo ir ļoti būtiski, lai vissvarīgākā, dzīvībai nepieciešamo vidi uzturošā aparatūra darbotos nevienojami. Tā kā jābūt gataviem neparedzētiem gadījumiem, visām iekārtām ir dublikāti. Ja viens iziet no ierindas, tūlīt tiek iedarbināts rezerves variants.

Endrjū Morgans veic eksperimentus.

Bioloģiskie eksperimenti – Džesika Meijere un Kristīna Koha ievāc augu paraugus.

Muskulatūras atrofēšanās

Kā jau iepriekš noskaidrojām, kosmiskajā stacijā valda brīvā kritiena apstākļi – kosmiskais aparāts krīt Zemes virzienā, bet, tā kā lido pietiekami ātri, visu laiku “krīt garām”. Varat to iztēloties kā ļoti, ļoti ilgu braucienu atrakciju parkā lejup no bezgalīgi augsta “amerikāņu kalniņa”. Šie apstākļi ne tikai apgrūtina tualetes apmeklējumu, bet arī nerada nepieciešamo slodzi uz astronauta skeleta un muskuļu sistēmu.

Kauli kļūst vājāki un muskulatūra atrofējas. Tai skaitā arī sirds. Agrāk, kad vēl nebija skaidrs, kādu iespaidu ilga atrašanās kosmosā atstāj uz cilvēkiem, nereti pēc atgriešanās pagāja daudzi mēneši līdz astronauts varēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi uz Zemes.

Mūsdienās, lai samazinātu neērtības pēc atgriešanās uz Zemes, astronautiem kosmosā ir obligāti jāvingro. SKS iespējams izmantot trīs trenažierus – skrejceļu, riteni un svarcelšanas trenažieri.

Endrjū Morgans uz skrejceliņa.

Vidēji apkalpes locekļi fiziskajām aktivitātēm velta divas stundas dienā. Tā tiek noslogota gan sirds, gan kauli un muskuļi.

Tagad reti kad ir tādas situācijas, kad astronauts nav spējīgs pats ar savām kājām doties prom no nolaišanās laukuma.

Brīvais laiks

Dienas izskaņā, pirms gulētiešanas, astronautiem ir brīvais laiks. Vairums apkalpes locekļu izmanto šo laiku, lai fotografētu, lasītu grāmatas, sazinātos ar sev tuviem cilvēkiem uz Zemes, skatītos filmas vai sporta pārraides.

Fotografēšana ir ne tikai brīvā laika pavadīšanas veids, bet arī iespēja ievākt zinātniski vērtīgus datus.

Lai astronauti varētu pilnvērtīgi strādāt, būtu moži un spējīgi reaģēt dažādās situācijās, miegs ir ārkārtīgi svarīgs.

Pastāvīgajiem apkalpes locekļiem ir savas “guļamistabas”, kurās ierīkota ventilācija, kas nodrošina svaiga gaisa plūsmu, bet SKS viesiem ir jāatrod droša vieta kādā no moduļiem.

Nereti astronauti lieto medikamentus, lai varētu aizmigt, jo īpaši misijas pirmajās dienās, kad organisms pārorientējas uz jauniem apstākļiem.

Sapņi par zemi

Par ko astronauti sapņo, kad tuvojas atgriešanās brīdis?

Daži vēlas ieelpot īstu Zemes gaisu, pilnu ar smaržām. Daži sapņo par vannu vai nopeldēšanos baseinā. Vēl kādam ir vēlme apmeklēt iecienītas sporta komandas spēli vai apēst milzīgu picu. Tomēr visi kā viens vēlas satikt savus ģimenes locekļus, ar kuriem tie nav redzējušies vairākus mēnešus, ja neskaita iespējas sazināties attālināti.

Eiropas Kosmosa aģentūras astronauts Luka Parmitāno atgriežas uz Zemes!

Iepazīsti tuvāk kosmosu arī citos Tver.lv rakstosKā kļūt par astronautu? , Lielā Lāča zvaigznājs un Es gribētu dzīvot uz… ! 💫💛

FOTO: NASA, GETTYIMAGES

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt