Uzmanību – karantīna!

Šis ir laiks, kad būt īpaši uzmanīgam un sargāt savu veselību, līdz ar to pavisam noteikti esi dzirdējis vārdu karantīna. Lasi un uzzini vairāk, ko tas nozīmē!

Pēdējā laikā noteikti būsi bieži dzirdējis vārdu karantīna. Izklausās biedējoši, taču šobrīd cilvēki Spānijā, Itālijā un daudzviet citur pasaulē nedēļām, pat mēnešiem ilgi sēž mājās koronavīrusa dēļ. Izrādās, karantīnu un izolāciju slimību ierobežošanai izmanoja jau senatnē.

Kāpēc karantīna ir efektīva

Galvenais iemesls, kāpēc pasaulē ievieš karantīnu, ir pasargāt pēc iespējas vairāk cilvēku no saslimšanas ar kādu lipīgu infekciju. Tās parasti ir infekcijas, kas izplatās no cilvēka uz cilvēku.

Karantīnā parasti atrodas tie cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par saslimšanu, bet izolācija – tie, kuri patiešām ir slimi.

Šobrīd COVID-19 vīrusa karantīnā laiku pavada tie, kuri ir nonākuši saskarē ar slimniekiem vai atradušies pilsētās, kur ir plaši izplatīts vīruss.

Ko tas nozīmē? Nekāda iepirkšanās lielveikalos, tikšanās ar draugiem kafejnīcās, kino vai pat skolas apmeklēšana! Karantīna nozīmē dzīvi mājās. Cik garlaicīgi, vai ne? Taču izrādās, ka, pateicoties karantīnai, savulaik ierobežotas ļoti bīstamas slimības.

Mēris viduslaikos

Iztēlojies viduslaiku ostu! Tajā bija ne mazāk trokšņu un kņadas kā mūsdienu lielveikalos. Ostās ienāca kuģi, atvedot preces un cilvēkus no tālām zemēm. Vienlaikus atceļoja arī pa kādai dāvanai, piemēram, bīstama, lipīga slimība.

14. gadsimta vidū katrs trešais eiropietis gāja bojā no mēra. Infekcija izplatījās zibenīgi un saslimušie gāja bojā strauji – dažu dienu laikā. Tieši mēra dēļ Venēcijā, Itālijas ostas pilsētā, 14. gadsimtā tika radīts jēdziens karantīna (no itāļu valodas quaranta giorni – ‘četrdesmit dienas‘). Venēcieši neļāva kuģiem iebraukt ostā un kuģotājiem bija jāgaida uz klāja četrdesmit dienas. To visu darīja tāpēc, lai zinātu, kāds ir kuģa apkalpes locekļu veselības stāvoklis, pirms viņi nonāk saskarē ar vietējiem pilsētniekiem. Attēlā tērps, kādus izmantoja ārsti, dodoties pie pacientiem.

Līdzīgi rīkojās arī citās Eiropas ostās. Horvātijas pilsētā Ragusā (mūsdienu Dubrovņikos) ieceļotājiem lika karantīnā pavadīt 30 dienas, lai redzētu, vai ir novērojami mēra simptomi. Visbiežāk karantīnā cilvēki dzīvoja uz tuvējām salām, prom no pārējās sabiedrības.

Tā kā mēris lielākoties nozīmēja drīzu nāvi un slimība bija ļoti lipīga, valstu vadītājiem bija jādomā risinājumi, kā pasargāt veselos iedzīvotājus. Slimnieku izolēšana un karantīna bija viena no efektīvākajām metodēm.

Holēra un dzeltenais drudzis

Mūsdienās higiēnai pievēršam lielu nozīmi. Esam raduši mazgāt rokas, uzkopt telpas, kārtīgi pagatavot ēdienu un dzert tīru ūdeni. Taču pirms vairākiem gadsimtiem īpaši lielās pilsētās ne visiem bija pieejams tīrs dzeramais ūdens vai iespēja regulāri nomazgāties.

Mūsdienu dezinfekcija jeb īpaša uzkopšana, kas iznīdē kaitīgos mikroorganismus, senatnē nebija pazīstama. Arī pārāk daudz cilvēku vienuviet radīja risku ātri vien izplatīties nāvējošām slimībām.

Pirms 200–300 gadiem Eiropā tā bija holēra – ļoti bīstama zarnu infekcija. Tā izraisīja stipru caureju. Slimnieks zaudēja daudz šķidruma jeb dehidrējās.

Mūsdienās pret holēru ir radīta vakcīna, taču senāk pasargāt apkārtējos palīdzēja slimnieku izolācija. Pirms simts un vairāk gadiem holēra vairākkārt “viesojusies” arī Rīgā.

Turpetim Amerikā savulaik karantīnu pasludināja dzeltenā drudža dēļ. Šo slimību pārnēsā moskīti, kas dzīvo siltajās zemēs. Slimības laikā cilvēkiem ir stiprs drudzis, muskuļu un galvassāpes, var parādīties dzelte. Mūsdienās pret šo infekciju pasargā vakcīna, taču agrāk cīņai pret to ieviesa karantīnu.

Diemžēl tā nebija efektīva. Dzelteno drudzi cilvēks cilvēkam nevar pārnēsāt. 18. gadsimtā Filadelfijā ASV bija dzeltenā drudža epidēmija. Sākotnēji vainoja no Indijas ienākušos kuģotājus un lika tiem atrasties karantīnā, taču vēlāk izrādijās, ka pie vainas ir odi. Tikai sals tos iznīdēja un apturēja vienu no smagākajām epidēmijām ASV vēsturē.

Leprazoriji

Viena no slimībām, kura ilgu laiku tika ierobežota ar īpašiem izolācijas apstākļiem, ir lepra. Viduslaikos jau bija pazīstami leprazoriji – patversmes lepras slimniekiem. Tādējādi nodrošināja, ka vesels cilvēks nenonāk saskarsmē ar pacientu. Lepras slimniekiem veidojās izsitumi, mezgli ādā un gļotādā. Ja slimību laikus neārstēja, ķermeņa daļas varēja kļūt nejutīgas. Saprotams, ka cilvēki baidījās sasirgt ar šādu kaiti, tāpēc lepras slimnieki dzīvoja īpašās kolonijās.

Arī Latvijā savulaik darbojās vairāki leprozoriji, zināmais no tiem bija Talsos un darbojās līdz pat 2007. gadam.

Interesanti!

😷 Mēris radījis līdz šim visnāvējošākās epidēmijas. Viduslaikos to dēvēja par Melno nāvi. Raksturīgie simptomi ir sāpīgas čūlas, kas veidojas uz ādas. To rada baktērija Yersinia Pestis, kuru pārnēsā grauzēji un blusas.

😷 Pandēmija – epidēmija lielā teritorijā vai pasaulē.

😷 Dzeltenais karogs – to mastā uzvelk kuģi, lai ziņotu, ka uz kuģa ir karantīna.

Mūsdienās karantīnas karogs izskatās šādi:

Sakām lielu PALDIES  Ingai Vigdorčikai, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciālistei!

Tver.lv redakcija aicina ievērot visus valsts ārkārtējā situācijā nepieciešamos noteikumus! Ar rīkojumu vari iepazīties te! Saudzē sevi un tuviniekus sev apkārt!

FOTO: GETTYIMAGES

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt