Kas vērojams debesīs 2020. gadā?

Kaut arī īstu ziemu mums šogad nav iznācis piedzīvot, tas nenozīmē, ka viss debesu skaistums zudis. Lasi un uzzini, ko 2020. gadā varēsi novērot debesīs!

2020. gada pirmie mēneši – janvāris un februāris – būs iegājuši vēsturē kā siltākie, kopš tiek veikti un dokumentēti novērojumi. Pēdējo gadu ziemas mēnešiem raksturīga ne tikai netipiski augsta temperatūra, bet arī ļoti maz skaidru nakšu, ko veltīt debesu novērojumiem.

Tomēr tajos retajos vakaros, kad debesis, it īpaši rietumos, neklāj mākoņi, jau pavisam īsu brīdi pēc Saules rieta var pamanīt iemirdzamies pirmo “zvaigzni”.

Kādēļ vārds zvaigzne tiek likts pēdiņās? Jo īstenībā jūs lūkojaties uz planētu.

Pirmā “zvaigzne”

Tā ir Venēra. Planēta, kura izmēros ir gandrīz tikpat liela kā Zeme. Tai ir blīva atmosfēra. Vieni vienīgi mākoņi, kas ļoti labi atstaro Saules gaismu. Tādēļ Venēra ir tik spoža Zemes debesīs. Patlaban tā pilda Vakara zvaigznes jeb Rietekļa amatu un būs redzama vakaros līdz pat maijam, maksimālo spožumu sasniedzot 28. aprīlī. Ja tobrīd Venēru aplūkosiet teleskopā, redzēsiet pavisam šauru sirpīti, jo planēta būs pietuvojusies Zemei.

Dažas nedēļas vajadzēs, lai tā savā orbītā nokļūtu otrpus Zemei, kad mēs Venēru varēsim vērot jau kā Rīta zvaigzni jeb Auseklīti. Šis periods ilgs no jūlija līdz pat 2020. gada beigām. Maksimālais spožums rīta periodā būs 8. jūlijā, kad planēta atrodas ļoti tuvu Zemei.

Ja nodarbojaties ar interesantu debess objektu kombināciju foto medībām, tad iesakām pievērst uzmanību Venērai 4. un 5. aprīļa vakarā, kad spožā planēta viesosies Plejādēs jeb Sietiņā.

Venēra blakus Sietiņam. Ekrānšāviņš no Stellarium

Uz Marsu jālūkojas caur teleskopu

Ja lūkojamies prom no Saules, tad pirmā planēta, kura nonāk redzeslokā, ir Marss. Reizi divos gados Marss atrodas opozīcijā (pretstatā) – tieši iepretim Saulei, kad Zeme un Marss atrodas vistuvāk.

Šogad šo stāvokli sarkanā planēta sasniegs 14. oktobrī. Marsu no Zemes šķirs 63 miljoni kilometru.

Ja uz sarkanās planētas neplosīsies globāla putekļu vētra, opozīcijai (pretstata stāvoklim) tuvākajā laikā (septembris līdz decembris) Marss ir vislabāk novērojams teleskopā. Labos laikapstākļos, gan uz Zemes, gan uz Marsa, iespējams novērot polārās ledus cepures un arī milzīgo kanjonu Valles Marineris, kas kā tumša rēta plešas pāri planētas diskam, protams, ja Marss ir pagriezies pret Zemi ar pareizo pusi.

Septiņu loka minūšu attālumā

Nevar nepieminēt arī Jupiteru un Saturnu, kuri atgriezīsies pavasara nogalē, bet vislabāk būs novērojami vasaras otrajā pusē.

Jāpiebilst, ka ne viena, ne otra milzu planēta nebūs labs mērķis novērojumiem ar teleskopu, jo abas atradīsies tuvu pie horizonta.

Tomēr tas nemaz netraucēs vērot abas planētas ar neapbruņotu aci. Noteikti atzīmējiet kalendārā 21. decembra vakaru, kad jātur visi īkšķi, lai būtu skaidras debesis, jo Saturns un Jupiters atradīsies ļoti tuvu viens otram. Abas “zvaigznes” debesīs šķirs aptuveni 7 loka minūtes liels attālums. Tik tuvu Saturns un Jupiters nav atradies kopš 2000. gada.

This image has an empty alt attribute; its file name is GettyImages-1088451282-3-e1580496705842.jpg

Saturna un Jupitera satuvošanās

“Krītošās zvaigznes”

2020. gadā varam ieplānot arī vismaz divu meteoru plūsmu jeb “krītošo zvaigžņu” vērošanu. Pirmā gaidāma augustā un pazīstama kā Perseīdas. Mēness gan būs izgaismots par aptuveni 40 %, kas nedaudz samazinās novērojamo meteoru skaitu.

Perseīdu aktivitātes maksimums gaidāms naktī no 12. uz 13. augustu, bet ņemiet vērā, ka šīs plūsmas aktivitāte ilgst no jūlija beigām līdz augusta beigām, tā ka kādu atsevišķu Perseīdu var izdoties noķert arī pirms vai pēc maksimuma, kad gaidāmi no 60 līdz pat 100 meteoriem stundas laikā.

Mēness izgaismojuma ziņā daudz pateicīgākas būs Geminīdas, kuru maksimums gaidāms no 13. uz 14. decembri.

Šeit gan jāatgādina, ka decembrī visbiežāk debesis ir apmākušās, tā ka rekomendējam nelaist garām augustu, ja iespējams, jo decembrī varētu gadīties, ka visi meteori lidināsies un spoži spīdēs virs pelēkās mākoņu sekas. Ja nu Geminīdu maksimumā debesis tomēr izrādīsies pietiekami skaidras, tās būs tumšas jo tumšas, ļaujot ieraudzīt pašus blāvākos meteorus. Būs jauns Mēness, kas nozīmē, ka pie debesīm Mēness naktī nebūs redzams.

Aptumsumi

2020. gadā būs vērojami seši aptumsumi – divi Saules un četri Mēness. No tiem Latvijā ir vērojami tikai divi pusēnas Mēness aptumsumi. Viens bija 10. janvārī, bet otrs gaidāms naktī no 5. uz 6. jūniju.

Pusēnas aptumsuma laikā Mēness neieiet Zemes ēnā, attiecīgi ar neapbruņotu aci nav redzama spožuma samazināšanās.

Fotografējot secīgu aptumsuma gaitu, kas sāksies 5. jūnijā pulksten 21.43, bet noslēgsies 6. jūnijā pulksten 0.06, fotogrāfijās var izdoties notvert niecīgās izmaiņas. Saules aptumsumi Latvijā nebūs novērojami.

Ar aptumsumiem viss ir skaidrs un zināms iepriekš daudzus gadus uz priekšu, bet nekādas skaidrības nav par komētām un to spožumu. Šobrīd nav zināma neviena komēta, kura 2020. gadā varētu būt redzama ar neapbruņotu aci, bet ar tām neko nekad nevar zināt, tādēļ vērts sekot līdzi jaunumiem.

Sudrabainie mākoņi

Nedaudz labāk nekā komētas ir prognozējamas dažādas atmosfēras parādības. Piemēram, sudrabainie mākoņi, kurus ziemeļu puslodē var sākt meklēt ar maija otro pusi līdz pat augusta beigām. Visaugstākā aktivitāte parasti vērojama jūnijā un jūlijā.

Kā atpazīt sudrabainos mākoņus?

Tie debesīs redzami kā spoži, sudrabaini pavedieni un viļņveida struktūras, kuri vislabāk izceļas tieši tumšās debesīs, vismaz stundu pēc saulrieta vai stundu pirms saullēkta. Bieži vien sudrabainie mākoņi ir ļoti dinamiski, to forma un izkārtojums mainās visai strauji. Visbiežāk tie ir meklējami ziemeļu virzienā.

This image has an empty alt attribute; its file name is GettyImages-1088451282-3-e1580496705842.jpg

Sudrabainie mākoņi

Polārblāzma un ziemeļblāzma

Martā un septembrī var cerēt uz polārblāzmām (ziemeļblāzmām ziemeļu puslodē), jo tad Zemes magnētiskais lauks ir “jutīgāks”. Protams, lielākā daļa Latvijā novērojamo polārblāzmu tik tikko ir nojaušamas, skatoties ar aci.

Arī šī parādība lielākoties būs jāmeklē ziemeļu virzienā. Drošāk būs, ja izmantosiet aplikācijas vai citus apziņošanas veidus, kas pavēstīs, ja iespējamas ziemeļblāzmas.

This image has an empty alt attribute; its file name is GettyImages-1088451282-3-e1580496705842.jpg

Latvijā uzņemts polārblāzmas attēls

Atliek tikai novērot skaidras debesis un skaistus mirkļus, veroties debesīs!

FOTO: EKRĀNŠAVIŅI NO STELLARIUM, Kristaps Anškens, Inga Ivanova , GETTYIMAGES

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt