Lielā Lāča zvaigznājs

Visticamāk, lielākā daļa ziemeļu puslodē dzīvojošo mācēs atrast Lielos Greizos Ratus. Tā ir viegli atpazīstama figūra, kas Latvijas debesīs redzama visu gadu. Vai zināji, ka Lielie Greizie Rati nav gluži tas pats, kas Lielā Lāča zvaigznājs?

Lielie greizie rati ir tikai daļa no zvaigznāja. Lielais Lācis ir viens no lielākajiem zvaigzājiem ziemeļu puslodes debesīs. Tas ir nenorietošais zvaigznājs, kas nozīmē, ka Lielo Lāci var apgūt visu gadu, kad vien ir skaidras debesis.

Nostāstiem apvīti

Lai arī latviešu mitoloģijā nav atrodamas norādes par Lielā Lāča zvaigznāju, mūsu senčiem ir bijušas versijas par to, kā radušie Lieli Greizie Rati. Viena no tām vēsta, ka senatnē vilkiem bijis aizliegts nokost iejūgtu zirgu. Kāds izsalcis vilks klīdis pa ceļu. Vēders pierāvies pie mugurkaula un burkšķ, ka nenoklausīties.

Te pelēcis ieraudzījis, ka pie slitas piesiets ratos iejūgts zirgs. Tas tik kārdinoši smaržojis, ka vilks nolēmis iekosties zirga astē. Protams, rumaks izbijies no vilka un rāvies tik spēcīgi uz priekšu, ka uzskrējis debesīs, kur rati apgāzušies. Zirgs izrāvies no iejūga un aizskrējis. Savukārt vilks no lielā izbīļa atlaidis zirga asti un nokritis uz zemes. Tik stipri sasitis muguru, ka stīvs vēl šo baltu dienu.

Atrodi Polārzvaigzni

Lielie Greizie Rati ir visērtākais veids, kā iemācīties sameklēt dažādiem mītiem apvīto Polārzvaigzni. Šim nolūkam jāizmanto kausiņš. Caur tā galējām zvaigznēm – Meraku un Dubhi – jāvelk taisna līnija no kausiņa dibena uz augšu. Uz šīs līnijas jāatliek pieci tādi attālumi, kādi atdala abas minētās zvaigznes. Piektā nogriežņa galā, ja būs izdevies tos atlikt visai precīzi, atradīsi Polārzvaigzni, kas sēž Mazā Lāča zvaigznāja “astes galā”.

Izmēģini!

Micars un Alkors

Vēl viens ievērības cienīgs objekts, kuru iespējams izpētīt ar neapbruņotu aci, ir Micars un Alkors. Šis pārītis ir kausiņa roktura otrā zvaigzne.

Ja uzmanīgi ieskatīsies, tad cieši blakus spožai zvaigznei pamanīsi vienu vājāku. Spožākā ir Micars, blāvākā – Alkors.

Tiek uzskatīts, ka cilvēks ar neapbruņotu redzi skaidri redz abas zvaigznes. Zvaigznes atrodas aptuveni 83 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Ja tev ir izdevība palūkoties uz Micaru un Alkoru teleskopā, atklāsi, ka tur nav tikai divas zvaigznes. Micars būs sadalījies vēl divās zvaigznēs.

Pirmais to pamanīja 16. gadsimta astronoms Benedeto Kastelli. 19. gadsimtā, izmantojot spektroskopiju (nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus), zinātnieki secināja, ka Micars A un Micars B katrs ir dubultzvaigzne. Tātad kopā tās jau ir piecas zvaigznes.

Sistēmu vēl interesantāku padarīja Ērika Mamajeka atklājums 2009. gadā, kad zinātniekam izdevās pierādīt, ka arī Alkors ir dubultzvaigzne. Nu ko, sešas zvaigznes!

Jaunā Gada atklājumi

Piemēram, ir vērts iepazīties ar galaktiku pārīti M81 un M82. Tās nereti dēvē par Bodes galaktikām, jo abas 1774. gada 31. decembrī (lūk, ko astronomi dara Vecgada vakarā!) atklāja vācu astronoms Johans Bode.

M81 ir viena no spožākajām galaktikām, kādas saskatāmas Zemes debesīs. Tā ir tipiska spirālveida galaktika, nedaudz mazāka par Piena Ceļu. M81 un M82, kas tiek dēvēta arī par Cigāra galaktiku, savstarpēji mijiedarbojas.

Tā rezultātā M82 ir tik ļoti deformējusies, ka grūti to atpazīt kā spirālveida galaktiku. Šīs mijiedarbības rezultātā putekļu un gāzu mākoņi M82 galaktikā ir sablīvējušies un tajos strauji veidojas jaunas zvaigznes.

Tā tiek dēvēta par “bēbīšu sprādziena” (baby boom) galaktiku, jo zvaigznes tur veidojas aptuveni 10 reizes straujāk nekā parastā galaktikā, pie kādām pieskaita arī Piena Ceļu. Abas galaktikas atrodas aptuveni 12 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes.

Vējdzirnaviņu galaktika

Ne mazāk krāšņa ir Vējdzirnaviņu galaktika jeb M101.

Šo spirālveida galaktiku no Zemes šķir aptuveni 21 miljonu gaismas gadu liels attālums.

Aplūkojot galaktikas zarus, var pamanīt gan tumšos putekļu un gāzu mākoņus, gan gaiši zilos apgabalus, kuros atrodamas jaunas un karstas zvaigznes. Galaktikas centrs, kur atrodas vecākas zvaigznes, ir dzeltenīgā krāsā. M101 ir pietiekami spožs objekts, lai to kā dūmakainu mākonīti varētu pamanīt arī ar binokli.

Tāltālās galaktikas

Lielā Lāča zvaigznājā atrodams arī kāds apgabals, kas parastā amatieru teleskopā neizskatīsies īpašs. Īstenībā tas pat šķiet salīdzinoši tukšs. Tieši tādēļ zinātnieki 1995. gadā pret to pavērsa Habla kosmisko teleskopu, liekot tam lūkoties melnajā tukšumā dienām ilgi. Šo apgabalu dēvē par HDF jeb Hubble Deep Field (Habla teleskopa kosmisko dzīļu apgabalu).

Attēlā, kas tika veidots no 342 atsevišķiem kadriem, bija redzami aptuveni 3000 objektu, no kuriem lielākā daļa ir tāltālas galaktikas.

Latvijas zvaigzne – Liesma

Lielā Lāča zvaigznājs kopš 2019. gada ir ievērojams arī ar to, ka tā teritorijā atrodas zvaigzne Liesma, ap kuru riņķo milzu planēta Staburags.

Atzīmējot Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) 100 gadu pastāvēšanas gadadienu, tika izsludināts projekts NameExoWorlds, kura ietvaros dalībvalstis varēja piešķirt nosaukumu vienai zvaigznei un ap to riņķojošai citplanētai.

Latvijai atvēlētā sistēma atrodas Lielā Lāča zvaigznājā aptuveni 302 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Zvaigzni iespējams saskatīt ar binokli vai teleskopu. Planēta pieder karsto jupiteru klasei. Tā ir aptuveni divas reizes masīvāka par Saules sistēmas Jupiteru. Staburaga orbīta atrodas ļoti tuvu zvaigznei, un tādēļ tā virsmas temperatūra pārsniedz 1000 grādu.

Vārdus Liesma un Staburags, kas ir latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriķa Mālberģa (1824–1907) poēmas nosaukums, balsošanā izvēlējās Latvijas iedzīvotāji.

Vairāk par poēmu un zvaigznēm uzzini šeit!

FOTO: STELLARIUM, NEWSCIENTIST, Roberto Colombari & Robert Gendler, NASA, The Hubble, GETTYIMAGES, Juris Seņņikovs

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Tev varētu patikt